Varētu jau lamāties..

Viss notiek tā kā tam jānotiek.
 Man ir ļoti pamatotas aizdomas, ka esmu nolādēta. Un palikšu vecmeita. Tā būs daudz ērtāk, jo mans ideālais vīrietis neeksistē. Un samierināties man nav vajadzīgs.

Kastīte!

Mana mamma saka, ka visi cilvēki ir labi. Skolā stāstīja, ka cilvēki nemainās.
Tas pat izklausās lieliski. Diemžēl esmu sapratusi, ka tā nav! Cilvēki Nav labi. Cilvēki sāpina. Cilvēki rada nedrošības sajūtu. Cilvēki ir iemesli tam, ka nevar uzticēties cilvēkiem. Cilvēki melo.
Var jau teikt, ka viss plūst, viss mainās.. taču ir vērtības, ko vajadzētu paturēt..

Nekas nav svarīgāks par uzticību.

Nē, protams, ir daudz svarīgāku lietu, kā piemēram, ūdens, gaiss, pārtika. Taču civilizētā sabiedrībā ar to viss nebeidzas.
Ir nepieciešama savstarpèja uzticība. Vai uzticība nav tā, kas nosaka cilvēcīgās attiecības starp cilvēkiem? Jo citējot Antoine de Saint-Exupéry vislielākā greznība pasaulē ir cilvēciskas attiecības starp cilvēkiem. Un kā, lai šo greznību notur, ja ir tik daudz cilvēki, kuri to nojauc.
Diemžēl es arī neticu. Neuzticos. Es vairs negribu, lai kāds kaut ko zina.
Un pie kā tas tagad novedīs?

Diena

Mans rīts principā bija skaists. Laiks aiz loga arī skaists.. Diemžēl to pārtrauca ceļš uz mājām..
Šī diena ir tā, kurā sapņoju vaļējām acīm..
Šis bija rīts, ko vēlējos pavadīt uz palodzes.
Ar latte un varbūt nedaudz viņa gatavoto omleti..
Jā.. šodien sapņoju :)

Shit

Mērfija likums darbojas. Tiešām.
Dažbrīd man ir sajūta, ka es lienu, kur nevajag. Kaut arī to apzinos, neko nedaru lietas labā. Tiešām pārsteidzoši. Nesaprotu, ar kuru galu domāju, bet tā turpinot ne tikai mans pašvērtējums sabruks, bet arī smadzenes saies pa īso. Atkal pārsteidzoši. Kad tā padomāju par sevi no citu skatu punkta, es atgādinu kaut ko garīgi slimu. Pārsteidzoši ;D

Nesapratu!

Tā īsti nesapratu.. Kam tas tagad bija izdevīgi? It kā es tā pat jau nebūtu cilvēku nīdēja, vai tiešām tā vajadzēja to pastiprināt? Lai tagad uz visiem skatītos kā uz kaut ko pretīgu, kam vieta būtu Aušvices koncentrācijas nometnē?
Jā un tagad - paldies! Atkal 2 gadu (vai velns zina cik ilgi) varu atļauties būt fūrija un no visādiem "no palagiem sakasītiem" klausīties, kāda es maita un riebīga!
Iepriekš esmu minējusi- ne jau es sevi par tādu pataisīju!

Beauty is nothing without brains

Cik nav dzirdēts, ka puiši sūdzas, ka neesot vairs normālas meitenes, bet tajā pat laikā skrien pakaļ aprobežotām lellēm (vai tas ir normālas meitenes etalons?). Tām ar 5kg kosmētiku uz sejas.. Tām, kuras ir tik aktīvas.. Klubos.. Un nē tie nav sporta klubi vai intelekta paaugstināšanai.. Tie ir tie kuros iet izrādīties, piedzerties un stulbi uzvesties. Tas laikam ir viens no momentiem, ko īsti neizprotu..
Tā pat līdzīgi ir ar meitenēm... Viņām vajagot normālus puišus.. Jā.. Varbūt vajag, bet nezināma iemesla dēļ viņām bieži vien ar vienu ir par maz.. Tāpēc puišiem savukārt rodas nepareizs priekšstats par meitenēm kā sugu..
Principā tas jau ir vairāk kā uzticēšanās jautājums..