stūrgalvība un aklums..

kārtējais gadījums, kas pierāda, ka mans naivums un stūrgalvība ir neizmērojami..
jā, mani brīdināja un jā, es neklausījos ( kā jau parasti)
man negribētos vairs dzirdēt "es taču Tev teicu.." vai "Vai tad es Tevi nebrīdināju? "
sanāk tā, ka tie kuri centās darīt labu, es noraidīju un tagad jūtos slikti.. :(
 Viņi tiešām gribēja man tikai labu nevis sanaidot :(

rīts gudrāks par vakaru

[5:25:03] Force Majeure: nu zin- ja ir nepieciešamība sniegt pofesionālu padomu- es to varu
[5:25:18]  [̲̅MT̅**V̲̅]: Es zinu..Tu tada vnm esi bijusi
[5:25:18] Force Majeure: bet es nemāku vairs sev nevienu pielaist klāt
[5:25:54]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: nu...tev ir jaljauj kadu laist sev klaat,jau jau pati nevari
[5:26:14] Force Majeure: es tā vairs nespēju
[5:26:27]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: hmm
[5:26:40] Force Majeure: un laikam arī vairs nepriecājos par sev pievērsto uzmanību
[5:27:02]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: varbuut Tu paliec pieaugusi?

...(-_-)...

Cilvēkiem ir viena slikta īpašība, tā gan nav novērota visiem, bet gan ļoti daudziem- nemeklēt trūkumus sevī. Un vēl apvainoties, ja uz tiem kāds norāda.. pasarg Dievs, ja vēl argumentējot un ar pierādījumiem.. iekšējās pasaules gals garantēts. Tā tukšā runāšana "neviens nav ideāls" ,laikam, uz pašu teicēju neattiecas..

 ieteikums: paņem lapu (jo lielāku, jo labāk, jāraksta patiesībā būs daudz) un GODĪGI priekš sevis saraksti savus trūkumus. Nav runa par lieko svaru vai šķību degunu, bet par iekšējo būtību. Un nelīdzēs- kāds esmu tāds esmu! Saraksti trūkumus!

drama, lies..

kā lai es tagad zinu, kurš ir īstais? Kuram lai ticu un uzticos? Ar nožēlu jāatzīst, ka apkārt ir viena vienīga nodevība, neizpratne un pārpratumi..
 kārtējo reizi sastopos ar "savā acī baļķi neredz, bet cita acī skabargu gan.."
 jā, labi! Paštaisnums ir ļoti veselīgs, bet līdz zināmai robežai! Tikai ir viena ķibelīte- nu, man ir absolūti vienalga :)

 Pēc Džona Loksa vārdiem- cilvēks piedzimst kā balta lapa.. daži ir pamatīgi sasmērējuši savu lapu..