Rīts!

Šis ir viens no divejādākajiem rītiem, kādu vispār esmu piedzīvojusi. Pamodos ar asarām acīs, laikam , biju raudājusi, kad gulēju, taču nekādu sapni neatceros. Īstenībā arī modinātājus neatceros.
 Lai nu kā.. No rīta bija auksts.Arī garastāvoklis nekāds.. Nezinu kas tam par iemeslu, jo vakardienas vakars bija brīnišķīgs. Jau trešo reizi satiku Ģirta māsu.. Jāpiebilst, ka Ģirtu vēl joprojām neesmu satikusi... Lai nu kā.. Man ir dzērvenes un daudz melnās šokolādes :) Tas ir tik ideāls salikums.. Pievienoju dzērvenēm medu un uzņēmu daudz vitamīnu :) Nekam nevajadzētu liecināt, ka šim rītam vajadzētu būt nelāgam..  Varbūt aukstums pie vainas, bet es atradu dzērvenes ar medu un tas atkal lika pasmaidīt..
Protams, ka šorīt aizgulējos, visticamāk arī tas šo rītu padarīja mazliet neciešamu, bet pati esmu vainīga, neviens jau neliek ignorēt modinātāju..
Lai darba dienu padarītu saldāku, nolēmu, ka vienu šoklādi ņemšu līdz.. Tiklīdz atvēru iepakojumu- atradu zīmīti.. :) Un tā jau nu tiešām lika pasmaidīt :) :) Oriģināli :)  Tik dīvaini ir sācies mans rīts :)

šodien mana lielākā doma ir- vai citi redz visu tā pat kā es? Vai varbūt strādā princips- redzu to ko gribu? Visticamāk, ka atkal varu vainot uztveri.

Laikam pārāk daudz kas ir sakrājies, jo es klusēju.

Vairākas dienas man ir aizdomas, ka es pārāk daudz kaut ko nesaprotu. Pārsvarā es nesaprotu cilvēkus. Neizprotu viņu rīcību. Nesaprotu, kāpēc viņi saka vienu, bet dara citu. Brīžiem gribu pajautāt- Tu vispār saproti ko Tu runā? Taču es to nedaru. Noklausos līdz galam un klusēju.. krāju..
 Un atkal- vai cilvēki apzināti, vai tomēr neapzināti tā rīkojas? Vai viņiem varbūt tā ir vieglāk?
Man nav bijusi pārāk liela komunikācija ar sievietēm pēdējā laikā, bet vīrieši.. Varbūt jāsāk domāt par orientācijas maiņu? Vai vecmeitas statusu?
 Nespēju izsekot tiem "interesantajiem" prātiem līdz.
 Varbūt problēma ir tajā, ka zinu ko gribu un tieši tāpēc man ir tāda problēma, kā nesaprast kas notiek?
Un kā lai es turpmāk interpretēju? Man bija draudzene, kurai bija perfekts teikums- Iedomājies un aizmirsti! Tad šajā gadījumā- uzklausu un aizmirstu- neviens neko nav teicis.  Un ar ko tas beigsies?
Tāpēc taču es labāk cilvēkus neizpratīšu. Vai atstāt- nav nepieciešams izprast, tā pat ir labi? Un uz ko tādā gadījumā balstīsies attiecības? Kaut vai cilvēcīgās, kuras pēc Antoine de Saint-Exupéry vārdiem ir lielākā greznība pasaulē? Viņš noteikti bija domājis tās- bez aprēķina..
 šķiet ārā saulīte uzspīdēja. Tam vajadzētu uzlabot manu noskaņojumu.

Kaviāri, reņģes, citi cilvēki un apstākļi

Veiksme ir relatīva!

 Savā ziņā tā ir atkarīga no mums pašiem. No zināšanām, no oratora spējām, no spējas pamanīt un pārliecināt.

 Kādu laiku atpakaļ es kaut ko nepamanīju, ko sapratu diemžēl par vēlu. Tāpēc esmu vecmeita! Un nepamanīju savā ziņā naivuma un izņēmuma kārtā- labticības dēļ. Jā, es biju nolēmusi pārmaiņas pēc uzticēties, ticēt..

Ja vajadzētu vainot otru, es labprāt teiktu- visam ir savas robežas, kuras ir jāievēro. Viņš neievēroja un es zaudēju. Nezinu, kā tā varēja sanākt, jo man labprātāk patīk domāt, ka visur ir kārtība, kaut arī nerakstīta, bet kārtība. Jā, es neuzticos cilvēkiem, jā, es viņiem 90% gadījumos neticu un jā, es esmu paranoitiķe. Bet šoreiz tā paša izņēmuma kārtā es iekritu. Ne velti ir uzskats, ka pie sevis izvirzītajiem principiem un teorijām ir jāpieturas, it sevišķi, ja tie balstās uz empīrismu. Kas mani dīdija un lika būt naivai?

Parasti- ja kaut ko iegūst, kaut ko zaudē. Man sanāca otrādi- es kaut ko zaudēju un kaut ko ieguvu. Tiesa gan ne pat mazliet neko līdzvērtīgu, bet tagad viss ir savādāk. Dzīvoju bez emocijām, cilvēkus redzu savādākus, esmu gudrāka un attīstos vairāk kā iepriekš. Daru vairāk un darīšu vēl vairāk.

Jūtu, ka šodien varētu būt raudamdiena, tāpēc pēc darba- uz solāriju un tikai pēc tam uz Dzimšanas dienas ballīti.

p.s. Es vairs nesaprotu vīriešus- saka vienu, dara pavisam ko citu. Un kaut arī domas un uzskatus nemaina tikai muļķi un miroņi, ir gadījumi, kad iet par traku- no vienas galējības, otrā.

 Par kaviāriem un reņģēm es biju domājusi nopietni!