būtībā viss ir vienkārši

Es mācos darīt daudz ko savādāk- ne tā kā agrāk!
 Mācos domāt savādāk. Mācos nesarežģīt.
Vispār es priecājos, ka viss ir tā kā ir! Šoreiz pat priecājos, ka biju tik gudra un saglābu to, kas glābjams..
 Es priecājos, ka man ir viņš :) Un es priecājos, par to kāds viņš ir! Varētu sarakstu sastādīt par to, kas man viņā patīk..
 Patiesībā par daudz ko priecājos pēdējā laikā :)

Rīti un apņemšanās

Kam ir paredzētas apņemšanās?
Vai tās var kaut kādā mērā saistīts ar solījumiem?
Vai apņemšanās būtu solījums sev?
Ko tad, ja apņemšanos nevar izpildīt?
Ja tā neizpildās?

Ziemassvētki...

Šie šķiet tādi īpatnēji Ziemassvētki.
 Pirmkārt- es gatavoju. Pīrādziņus :D Izdarīju ikgadējo kļūdu- apēdu dažus svaigi ceptus pīrādziņus..Kārtējo reizi vai miru no šausmām.. Tās mocības.. Kaut arī zināju, ka tā būs..
Principā Ziemassvētki bija jauki :) Brālis daudz vārījās, omītei bija prasības, vecāki- iecietīgi :) Es - ēdu :) Man patīk, ka Ziemassvētkos esam kopā :) Tas laikam ir tas, kas man saistās ar Ziemassvētkiem, un, protams, arī pīrādziņi :) Tāds pārēšanās laiks..
 Jā, arī dāvanas- visādas lietas, taču par kaut ko aizdomājos.. Īpaši tā dāvanu būšana mani nekad nav aizrāvusi, jo kā mēdz teikt- ar lietām tikai aizpilda caurumu dvēselē.. Kaut arī pēdējos Ziemassvētkus mani nepamet kaut kas vientulības sajūtai līdzīgs, šogad jūtos patiesībā ļoti piepildīta :) Domāju, ka šogad saņēmu priekšlaicīgu, ļoti brīnišķīgu brīnumu :) Ko tādu, par ko iepriekš domāju, ka tāds pastāv tikai manās iedomās :) Sajūtas nav aprakstāmas, taču tās viennozīmīgi ir pozitīvas :)

Brīvdienas

Laiks no 16. decembra šķiet ir paskrējis dažu stundu laikā.. Galva pilna ar visdažādākajām domām. un šo 8 dienu laikā nav neviena negācija no manas puses. Viss šķiet ļoti jauki, tāda miera sajūta, kas man, starpcitu, ļoti patīk. Nē, tas nenozīmē, ka es mierīgi sēžu mājās- nekādā gadījumā. šodien ir pirmā nakts pēc četrām naktīm, ko pavadu savā gultā! VIENA! It kā nekas neparasts, bet .. pie jaukiem brīžiem ātri pierod..
 Ir patīkami, ka beidzot varu ar kādu arī izrunāties, ne tikai klusēt, ka ir kāds, kuram ir ko teikt, ka pastāv iecietība un sapratne.. Tās ir pavisam pašsaprotamas lietas it kā, bet nav man gadījies tās tik ļoti sastapt, taču tagad.. To lieku vienā maisā pie jaukajiem brīžiem.

Un jā- es pirmo reizi biju uz slēpēm, nokritu tikai vienu reizi, kaut arī čīkstēju, kopumā man patika :))
 Un jā- man ir motivācija kaut ko darīt. :)
un jā- es smaidu vairāk kā jeb kad agrāk :)

Tiltu dedzināšana un citas muļķības

Šodien bija perfekts pierādījums tam, ka nevajag nodedzināt visus tiltus aiz sevis. Cilvēki noder.
Tā arī neesmu sapratusi-  vai cilvēki man ātri piedod, vai vienkārši neņem vērā manus izgājienus.
Lai nu kā- ir labi, ka tā notiek, jo šodien gandrīz sabruku. Principā bez iemesla, bet kā jau zināms, pēdējā laikā kaut kas notiek. Esmu kļuvusi emocionālāka un uzticības jautājums ir aktuāls. Tā ir mana problēma- es nevienam nespētu uzticēties līdz galam, tāpēc ir LAIKS. Bezizmēra termins. Relatīvs jēdziens.  Un labi, ka ir jautājumi. Jo ar jautājumiem var daudz ko saprast. Un labi, ka es neesmu vienīgā, kura to zina. Un labi, ka ir kāds, kurš manos vājuma brīžos atgādina cik spēcīga personība patiesībā esmu. Un tāpēc iesitu sienā nagliņu un beidzot atradu trio bildei vietu ;)
 Ir labi nenodedzināt tiltus pavisam aiz sevis.. Vismaz laipu atstāt..

Nakts uzdzīve

Šausmu filmas joprojām nav domātas man. Naktī nolēmu paskatīties vienu.. Nebija slikti, tikai no gultas pēc tam drošības pēc nekāpu ārā :D šī ir kārtējā lieliskā diena, kuru par tādu kāds padara. Lai nu kā- pēdējā laikā kaut kas ir savādāk. Īsti gan neticu visiem tiem domu spēkiem, bet es kaut ko ļoti vēlējos. Un es laikam to dabūju. Now i'm so fucking happy, i could shit rainbows :D
Taču šausmu filmu dāmas sabiedrībā bez visbrīnišķīgākā cilvēciņa neskatīšos, jo kādam ir mani jāsargā no puva briesmoņiem un kustīgiem kokiem :D

Par uzticību

Šobrīd man tas ir svarīgs termins. Es gribu iemācīties uzticēties cilvēkiem.. Cilvēkam! Taču mana paranoitiķes daba dara savu.
Šorīt sēdēju, skatījos kā cilvēciņi izklaidējas uz kalna un domāju- šoreiz viss būs savādāk! Šoreiz es centīšos vairāk. Šoreiz man rūp vairāk.. Ja reiz atklājās, ka esmu kautrīga un to nav iespējams noslēpt... Pati sevi pārsteidzu. Pirmkārt jau ar to, ka kautrējos, otrkārt- es nevaru saņemties! Neesmu bijusi ksutrīga, kopš pēdējo reizi satiku Ziemassvētku vecīti.. Man laikam bija 4 gadi.. Un saņemties.. Kautrība ir emocija un katrs savas emocijas var kontrolēt. Mjaa.. Arī emocionāla nebiju, līdz pēdējam nelāgajam atgadījumam. Parasti mācēju saņemties un neizrādīt ne kautrību, ne uztraukumu, ne bailes.. Bet tagad.. Nevaru pat acīs paskatīties bez kautrēšanās un mulsuma..
Tiešām gribu uzticēties, jo uzticība ir visa pamatā. Un es gribu spēcīgu pamatu, lai tālāk var būvēt spēcīgas attiecības. Tādas es gribu- ar specefektiem. :) jo pasaulē nekas nav ideāls, tāpēc ar specefektiem, lai interesantāk. :)

Pretty nice...

Lesbiete neesmu pavisam noteikti. Taču mana bezkaunības daba ir iedragāta. Patiesībā tas ir jauki, tikai mazliet biedē. Kaut kas jauns, kaut kas ļoti jauks.. Šodien neesmu runājama :) toties aizdomīgi priecīga ;))

Kad darbā bija kaut kādas problēmas- sēdēju virsstundas līdz brīdim, kad viss bija atrisināts un nogludināts.
Kad man ir problēmas ar attiecībām- es padodos.. Un dīvainākais ir tas, ka padošanas ātrums palielinās. Es necenšos un necīnos. Nē, man nav vienalga, bet es necīnos.  Ko vispār nozīmē cīnīties par kādu? Tēlot kaut ko, kas Tu neesi? Krāsoties? Es no rīta, tā pat gultā esmu bez kosmētikas... Vilkt provokatīvu apģērbu?
 šodien saņēmu jautājumu- KO TU DARI, LAI TEVI IEVĒROTU? Patiesība ir tāda, ka es nedaru neko! es nestaigāju, ne kā klauns, ne vieglas uzvedības skuķis (otrais variants gan diez gan labi strādā attiecībā pret puišiem), es nekrāsojos un netēloju to kas es neesmu... Patiesībā šie faktori kārtējo reizi apstiprina manu slaveno "Vīrieši saka, ka viņiem patīk dabīgas meitenes, taču pakaļ skraida lellēm". Tagad varu pievienot, ka pokemoniem arī skraida pakaļ.  Viņiem nevajag dabīgas meitenes.  Vismaz ne tiem, kuri man patīk..

Daudzi apbrīno manu apņēmīgo sportošanu, manas gudrās smadzenes, ēst gatavošanu... taču patiesībā tam nav nozīmes.. Svarīgi ir tas, cik labi es notēloju to, kas es neesmu..

 Stulbākais ir tas, ka es sāku ar to samierināties.. Viss ir kā spēle tikai noteikumi nav mani! Un kā zināms- ja nenotiek pēc mana prāta, tad man ir vienalga kā notiek, tikai mani tad neiesaistīt.

Otrādi

Labu gribēdama atvēru grāmatu- "Mīļotajam cilvēkam", taču uz mani tas kaut kā dīvaini iedarbojās.. Tajā vietā, lai tas attīstītu kaut kādā mērā labestību, es palieku tikai neiecietīgāka.
 Bet kā jau esmu 1 000 000x iepriekš teikusi- es neko nedaru bez iemesla. Nekas nenotiek bez iemesla.
Negribu vairs zeķītes. Cimdiņus arī ne. Es gribu, lai nekad mūžā nebūtu viņu pazinusi.
 Un par cilvēku kratīšanu- jā es uzskatu , ka cilvēkus vēl joprojām vajag kratīt, jo pēc maniem aprēķiniem (kuri noteikti ir neprecīzi) tiem vajadzētu kļūt normāliem pēc sakratīšanas. Nav runa par interesēm, kuras, katram ir citas, bet par uztveri. Par domāšanu, par robežām (kuras man tik ļoti patīk).

Šodien aizdomājos- es ļoti ceru , ka es viņam nepatiku. Jo es negribu, lai man ar viņu būtu kaut kas kopīgs. Negribu!

Lai nu kā, baigi super, ka Rihards trešdien izvilka mani uz Karalisko improvizācijas teātri. Vairāki labumi- 1) kaut arī sākotnēji uz to skeptiski skatījos, sanāca tomēr pasmieties.. 2) Uzzināju vel kaut ko par neglītajām :D :D :D
Šķiet, ka daži cilvēki ir radīti, lai neļautu sajukt man prātā un uzturētu manī manu labo garastāvokli :D

troļļu un putnubiedēkļu ēra

Labrīt!

Šis ir kārtējais interesantais rīts, kad mana galva vai plīst no domām, pārdomām un idejām. Pirmkārt, man ir kārtējais naids pret vīriešiem, kā rezultātā dabū ciest arī tie, kuriem nemaz nav nekāda sakara ar maniem negadījumiem.
 Diemžēl, ja pārdzīvoju - tad pārdzīvoju. Tad man, diemžēl, nekas nelīdz, ja nu vienīgi atpakaļ pagrieztais laiks, lai varu iebīdīt visu tā kā es vēlos.
Lai nu kā.. šodien, malkojot Mocha, radās doma, ka es negribētu VIŅU vēlreiz uztvert kā pirms dažām dienām. Es gribu neiespējamo. Ir divas iespējas- normāls atmiņas zudums- neko neatceros, tātad nekas nav bijis. Vai nekas nebūtu bijis. Abi varianti diez gan nereāli.. Jā, man pāries. Es kaut ko izdarīšu ar sevi un viss būs atkal skaisti. Taču tas nenotiek vienā dienā..
Lai nu kā- spārnus man ļoti skaisti apgrieza.. Nāksies lidot ar slotu.
 Bet par manām dusmām- Man nepatīk, ja mani neklausa. Ja es saku- gribu būt vienīgā, tad es tā arī domāju! Un man patīk, ja viss notiek tā kā es gribu! Bet tad es kaut ko nesaprotu.. Ja tas .. ee.. Otrs nespēj to nodrošināt, tad , kur ir problēma pateikt- "Piedod! Es drāžu veselu baru aitu (troļļus tajā skaitā) un es nevaru nodrošināt, ka būsi man vienīgā!"?
 No iepriekšējiem piedzīvojumiem, ja tā var teikt, esmu mazliet sapratusi (nē, es to nesaprotu, bet pieņemu, ka tā ir!), ka šobrīd modē ir troļļi un putnu biedēkļi kā sieviešu skaistuma etalons. Klāt jāpievieno, lai nemāk gatavot ēst un augstākā izglītība arī ir jāizsvītro... Ja tā ir (un tā ir), tad es negribu būt no tām, kuras šobrīd ir modē. Protams, var jau domāt, ka gudrās aizbiedē vīriešus. Tādā gadījumā- esmu pamatīgi sabojājies aparāts- mani nevar nosaukt par trolli, es esmu gudra, ar augstāko izglītību, ar interesēm un es māku gatavot ēst. Taču tas ko es gribu, dabū tās, kuras ir pilnīgs pretstats man! Kā es zinu par citām? Ir viena lieta- 90%  gadījumi sieviešu nemāk turēt muti.Un pasaule ir sasodīti maza.

Vīrieši meklējot normālas meitenes!!? Kāds ir definējums "normāla meitene"? Kādreiz izstāstīšu savu pieredzi par "normālajām meitenēm"

solārija ietekme uz prātu

Solārijam, pavisam noteikti, ir kaut kāda ietekme uz manu prātu. Varētu domāt, ka to var pielīdzināt jogai, taču tajās 10 minūtēs piedzīvoju milzīgu domu kopumu, kuru saliku tādā, kā kolāžā, kas man daudz ko pateica priekšā. Nonācu pie vairākiem atklājumiem/secinājumiem.
Pirmkārt- Es vairs neesmu gatava attiecībām. Varu paskaidrot kāpēc- Tāds attiecību modelis, kuru es vēlētos, vienkārši neeksistē un man ļoti nepatīk samierināties- tik ļoti, ka vienkārši nesamierinos.
Otrkārt- veltīšu laiku vairāk sev, savai izaugsmei.
Treškārt- izskatās, ak lielai daļai esmu radījusi nepareizu priekšstatu par sevi, šķiet tas būs jāmaina, jo no sevis nekas pats nemainās.
 Labprāt pievienotu ceturtkārt, kurā aprakstītu, ka cilvēkiem jāzina robežas. Un jābūt izpratnei, bet tā kā saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi...

Beidzot tas notika!
 Satiku Ģirtu!
 Tagad man ir aptuveni 1000 000 WTF jautājumi! Šķiet tik apmulsusi neesmu bijusi pat pie vissarežģītākajiem jautājumiem.

Manas dienas, sevišķi rīti paliek ar katru dienu interesantāki. Vakar sociālajā tīklā pārmiju dažus vardus ar cilvēciņu, kuru 2 gadus neesmu satikusi. Labticība cilvēkiem! Tas ir tas, kas mūs vieno. Uzticamies un mūs pamatīgi piečakarē.
 Kādu brīdi man bija problēma ar iejušanos jaunajā darba vietā. Viss slikts un nederīgs- ļoti manā gaumē! Taču tas viss balstās uz emocijām. Tāpēc nolēmu emocijas apslāpēt. Ar ko tas beidzās? Patiesībā ar to, ka ļoti daudz kas ir mainījies! Sāku izprast viena no banālajiem tekstiem jēgu " Ja nevaru maīnīt notikumus, tad mainu attieksmi pret tiem". Es mainu attieksmi pret notikumiem, pret cilvēkiem, lietām (kafija). Tiesa gan- mazāk kaut kam ir nozīmes, vērtība samazinās bez maz vai visam (atskaitot kafiju un manam šī brīža favorītam- skaistās koku lapas).
Atklājums, ka iepriecināt var arī sīkumi (kafija ir viens no tiem).
Pēdējo mēnešu laikā esmu sevi pieķērusi pie domas- es nepazīstu pati sevi. Tas ir mazliet līdzīgi, kā tajās reizēs- Sporta klubā un pie Mareka Ainažos. Arī tad, man šķita, ka redzu sevi savādāku.
Šīs brīvdienas gribu savādākas. Skaistas!

Man patīk!

Rīts!

Šis ir viens no divejādākajiem rītiem, kādu vispār esmu piedzīvojusi. Pamodos ar asarām acīs, laikam , biju raudājusi, kad gulēju, taču nekādu sapni neatceros. Īstenībā arī modinātājus neatceros.
 Lai nu kā.. No rīta bija auksts.Arī garastāvoklis nekāds.. Nezinu kas tam par iemeslu, jo vakardienas vakars bija brīnišķīgs. Jau trešo reizi satiku Ģirta māsu.. Jāpiebilst, ka Ģirtu vēl joprojām neesmu satikusi... Lai nu kā.. Man ir dzērvenes un daudz melnās šokolādes :) Tas ir tik ideāls salikums.. Pievienoju dzērvenēm medu un uzņēmu daudz vitamīnu :) Nekam nevajadzētu liecināt, ka šim rītam vajadzētu būt nelāgam..  Varbūt aukstums pie vainas, bet es atradu dzērvenes ar medu un tas atkal lika pasmaidīt..
Protams, ka šorīt aizgulējos, visticamāk arī tas šo rītu padarīja mazliet neciešamu, bet pati esmu vainīga, neviens jau neliek ignorēt modinātāju..
Lai darba dienu padarītu saldāku, nolēmu, ka vienu šoklādi ņemšu līdz.. Tiklīdz atvēru iepakojumu- atradu zīmīti.. :) Un tā jau nu tiešām lika pasmaidīt :) :) Oriģināli :)  Tik dīvaini ir sācies mans rīts :)

šodien mana lielākā doma ir- vai citi redz visu tā pat kā es? Vai varbūt strādā princips- redzu to ko gribu? Visticamāk, ka atkal varu vainot uztveri.

Laikam pārāk daudz kas ir sakrājies, jo es klusēju.

Vairākas dienas man ir aizdomas, ka es pārāk daudz kaut ko nesaprotu. Pārsvarā es nesaprotu cilvēkus. Neizprotu viņu rīcību. Nesaprotu, kāpēc viņi saka vienu, bet dara citu. Brīžiem gribu pajautāt- Tu vispār saproti ko Tu runā? Taču es to nedaru. Noklausos līdz galam un klusēju.. krāju..
 Un atkal- vai cilvēki apzināti, vai tomēr neapzināti tā rīkojas? Vai viņiem varbūt tā ir vieglāk?
Man nav bijusi pārāk liela komunikācija ar sievietēm pēdējā laikā, bet vīrieši.. Varbūt jāsāk domāt par orientācijas maiņu? Vai vecmeitas statusu?
 Nespēju izsekot tiem "interesantajiem" prātiem līdz.
 Varbūt problēma ir tajā, ka zinu ko gribu un tieši tāpēc man ir tāda problēma, kā nesaprast kas notiek?
Un kā lai es turpmāk interpretēju? Man bija draudzene, kurai bija perfekts teikums- Iedomājies un aizmirsti! Tad šajā gadījumā- uzklausu un aizmirstu- neviens neko nav teicis.  Un ar ko tas beigsies?
Tāpēc taču es labāk cilvēkus neizpratīšu. Vai atstāt- nav nepieciešams izprast, tā pat ir labi? Un uz ko tādā gadījumā balstīsies attiecības? Kaut vai cilvēcīgās, kuras pēc Antoine de Saint-Exupéry vārdiem ir lielākā greznība pasaulē? Viņš noteikti bija domājis tās- bez aprēķina..
 šķiet ārā saulīte uzspīdēja. Tam vajadzētu uzlabot manu noskaņojumu.

Kaviāri, reņģes, citi cilvēki un apstākļi

Veiksme ir relatīva!

 Savā ziņā tā ir atkarīga no mums pašiem. No zināšanām, no oratora spējām, no spējas pamanīt un pārliecināt.

 Kādu laiku atpakaļ es kaut ko nepamanīju, ko sapratu diemžēl par vēlu. Tāpēc esmu vecmeita! Un nepamanīju savā ziņā naivuma un izņēmuma kārtā- labticības dēļ. Jā, es biju nolēmusi pārmaiņas pēc uzticēties, ticēt..

Ja vajadzētu vainot otru, es labprāt teiktu- visam ir savas robežas, kuras ir jāievēro. Viņš neievēroja un es zaudēju. Nezinu, kā tā varēja sanākt, jo man labprātāk patīk domāt, ka visur ir kārtība, kaut arī nerakstīta, bet kārtība. Jā, es neuzticos cilvēkiem, jā, es viņiem 90% gadījumos neticu un jā, es esmu paranoitiķe. Bet šoreiz tā paša izņēmuma kārtā es iekritu. Ne velti ir uzskats, ka pie sevis izvirzītajiem principiem un teorijām ir jāpieturas, it sevišķi, ja tie balstās uz empīrismu. Kas mani dīdija un lika būt naivai?

Parasti- ja kaut ko iegūst, kaut ko zaudē. Man sanāca otrādi- es kaut ko zaudēju un kaut ko ieguvu. Tiesa gan ne pat mazliet neko līdzvērtīgu, bet tagad viss ir savādāk. Dzīvoju bez emocijām, cilvēkus redzu savādākus, esmu gudrāka un attīstos vairāk kā iepriekš. Daru vairāk un darīšu vēl vairāk.

Jūtu, ka šodien varētu būt raudamdiena, tāpēc pēc darba- uz solāriju un tikai pēc tam uz Dzimšanas dienas ballīti.

p.s. Es vairs nesaprotu vīriešus- saka vienu, dara pavisam ko citu. Un kaut arī domas un uzskatus nemaina tikai muļķi un miroņi, ir gadījumi, kad iet par traku- no vienas galējības, otrā.

 Par kaviāriem un reņģēm es biju domājusi nopietni!

Pārdomām..

Kas ir svarīgi cilvēkiem? Respektīvi vīriešiem. Ko viņiem vajag? Ko viņi grib?
 Pavērojot citu dzīves veidus, uzklausot ko viņi mēdz darīt, sanāk, ka viņiem vajag tikai un vienīgi skaistas sievietes/meitenes. Viņiem vajag pašapliecināties ar lietām.. Un kopš senākiem laikiem kaut kas ir mainījies! Visur figurē nauda- ja Tev tādas nav, Tu neesi labs cilvēks! Laikam ir kas tāds, kam es netieku līdz..

Kas notiek?

Tagad ārā līst.. Man patīk, jo esmu mājās, sausumā un man patīk lietus skaņas.
Mazliet priecājos par brīnišķīgo kafijas automātu, jo tas šobrīd ļoti noder. Patīk tā garša.
 Lai nu kā.. pēdējās nedēļas ir diezgan nožēlojamas. Daudz pārdomas. Pārāk daudz atmiņas. Pārāk daudz nesaprašanas. Man ļoti nepatīk kaut ko nesaprast.
 Kas notiek ar vīriešiem? Kāpēc viņi ir tik nenoturīgi savās domās?Uzskatos? Nostājā?
 Kā viņi var tik ātri mainīt domas? Sievietes it kā mainot domas ik katru mīļu brīdi, bet pēdējā laikā esmu saskārusies ar situācijām, kas pierāda, ka daži vīrieši pārspēj sievietes.
 Nu labi, jā.. Mēdz mainīt domas, bet nu ne jau tik radikāli, it kā viņam būtu pārinstalētas smadzenes vai kas tik pat radikāls būtu ar viņu noticis. Un es neticu, ka tur būtu kāda grāmata pie vainas.

Vakar aiz pilnīga neko darīt parakņājos twitter. Skatījos, kas citiem cilvēkiem ir aktuāli, ko viņi raksta. Uzdūros vienam kontam, bilde arī klāt.. Zināms (ne pazīstams, jo par viņu zinu samērā maz). Palasīju tvītus. Un apsēdos. Cilvēki vienkārši nebeidz mani pārsteigt!!! KUR ir Jūsu paškritika? Esmu viņu redzējusi- pēc skata tur galīgi nekā nav. Tad kā var par sevi ierakstīt glaimojošu tvītu? To taču var jebkurš izlasīt.. Tas būtu tas pats, ja es par sevi rakstītu, ka .. Pat nezinu.. par manu izskatu nevar neko tādu uzrakstīt.. Lai gan- "Esmu  modeles apmēros!" Es neesmu! Tas ir skaidri zināms. Lai gan esmu atklausījusies komplimentus par savu pēcpusi, muguru, kājām, krūtīm.. Nē, ne tikai no saviem draugiem, arī no svešiem, nu, vienīgi ne par krūtīm. Un nē, ne tikai no vīriešiem. Un nē, ne tikai no manām fantastiskajām draudzenēm, arī no ne tik ļoti draudzenēm.. Vienai es pat vārdu neatceros.. Lai nu kā- es tiešām nesaprotu- vai cilvēkiem nav robežu? Paškritikas? Saprāta? Es saprastu, ja tādu tekstu es būtu tvītojusi, jo tas būtu tas, ko būtu dzirdējusi no vismaz 10 cilvēkiem, bet tā vienkārši..? Pareizi jau ir Kurš gan sunim asti cels, ja ne pats sev??? 

 kafijas krūze jau tukša.. laikam jāslēdz dators ārā un jāskatās romantiskā komēdija 28 nedēļas vēlāk! :)

nagulaka nelīdzēja

Lielākā daļa vīriešu ir vienādi. Bez pārmetumiem, tas ir fakts!

izvēle

Tagad nevaru saprast, par ko man lielāks kauns- par to, ka man uzbrauca par dreskodu, vai par to, ka ievērojot dreskodu esmu ieguvusi drosmīgās dāmas titulu.
 Man nav kauna izjūtas. Tikai prieks par uzdrīkstēšanos. Šķiet šāda es sev patīku daudz labāk, jo māku uzdrīkstēties :)

jaukdiena

Man šķiet, ka ir cilvēki, kuri gluži vienkārši uzlabo dienu. Nav ne jausmas - ar nolūku, vai bez, bet uzlabo :)
 Darbu ir daudz un sanāk ka daudz kas ir jāmācās no jauna- ne tā kā skolā stāsta, jo praksē daudz kas ir savādāk, principi, protams, neizzūd, bet ir tā, ka daudz ko nevar piemērot visās situācijās vienādi.
 Tam visam šodien bija pozitīvs notikums. Mājās nebraucu ar autobusu, bet gan ar mocīti :) Pie manas darba vietas ir dīķītis. Paskaidroja, ka tas tur ir, lai varētu nodzēst vienu lielu uzņēmumu, kas tur pat blakus, ja tas aizdegtos. Tur arī cilvēki peldējās. Manas rokas somiņas saturs jāpapildina ar peldkostīmu.
 Diena bija lieliska, kaut arī tā nav vēl galā :)

Mainīgais

Tā jau laikam ar mani ir.. sākumā pilnīgākais bēdu un neveiksmju periods.. Un tad pēkšņi viss notiek baigi forši :)
 Vakardiena bija jauka :) man ļoti patika gan Zaķusalā puķes plūkt, gan vakarā Andrejsalā ar latti..
 Šodiena bija super. Pirms gadiem 2 ,laikam, mani izvizināja ar motocikliem. Es tiem nezinu nosaukumus, bet tas laikam bija krosa motocikls. Bija forši :) Taču šodien.. Tas bija, kas daudz daudz superīgāks.. :) Ainažos man arī patika, taču šodien.. Pabiju Skultē (tajā, kas pie Lidostas) un Ķīpsalā pie Ostas Skatiem :) Bija skaisti. :)

Kad man vajadzēja draugu..

Šodien aizgāju uz solāriju, lai atkal nesāktu brēkt.. 24 h sausais likums..

 Man pietrūka drauga.. Tā jau reizi ir bijis.. pirms baaaaaigi daudziem gadiem. Tad sēdēju gultā un brēcu.. šķiet trīs dienas. Tagad ir mazliet savādāk.. Pirmkārt jau tāpēc, ka man bija varianti. Man kopš tās reizes ir uzradusies fantastiski mīļa, forša, jauka un vienkārši brīnišķīga draudzene, kura ir brīnišķīgākais mierinātājs, cilvēks, kurš mani saprot un pārdzīvo kopā ar mani. Otrkārt, lielu lomu nostrādāja tas, ka salīgu mieru ar cilvēku, kurā agrāk nevarēju ciest  to, ka viņš saka, ko domā. Patiesībā, man taču ir svarīgi, lai viņš saka, ko domā, nevis liekuļo. Viņš jau nesaka neko nepareizu. Laikam jau viņš ir draugs. Jo kurš gan cits ar mani līdz 2iem naktī sēdētu pie Daugavas Andrejsalā un dzertu caffee Latte.? Tāds, kurš pasaka, ka izskatos reāli sarkana, taču izsaka komplimentu par to, ko tieši visu dienu domāju.. Un daudz ar mani runā.. Kurš nevis pasaka, ka "jā jā.. šis un tas nav labs" tikai tāpēc lai tā pateiktu, bet paskaidro, kāpēc tas un šis nav labs, un vispār nav skaidrs par ko pārdzīvot, jo es taču esmu labāka, vai tad es pati t nemaz neredzu. Un jā. Man nākas tam noticēt. 

 Vispār šodien ir izdevusies diena. Biju Zaķusalā, saplūcu puķes un mazliet pastaigāju, kā arī iekaroju divus DUS Statoil.. daudz Lattes ir manī. Un tad dažas stundas Andrejsalā.. It kā tāda noplukusi vieta, bet naktī ...   Tas bija brīnišķīgi, ņemot vērā, ka Pasažieru ostā bija prāmis.. LIELS. Seven Seas Voyager. 

 Man šķiet, ka šī bija laba diena.. Jāgatavojas rītdienai.. kas zina, varbūt tā beigsies ar Xbox 360+ kinect :)

gariņi :D

nespēju nomierināties, ka es Māri redzēju Salacgrīvā, bet atpazinu tikai pēc viņa bagāžnieka!
 Vēl tagad atceros savu tekstu pie STATOIL, ka Salacgrīvā IR bunkurs vai kas tik pat interesants, jo ja nebūtu, tad arī Māris tur nebūtu.. FAK esmu gudra :D

ar novēlošanos

         Dzīve ir drausmīga. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka kaut kas nenotiek pēc mana prāta, kas savukārt man ir svarīgi. Jā, man patīk, ja viss notiek pēc mana prāta, tad varu murrrrāt kā kaķis.. Varbūt tāpēc, ka esmu kaķa gadā dzimusi..

             Lai nu kā.. jā.. Neesot it kā beigas, bet jauni sākumi..  šorīt pamodos un neraudāju.. varbūt dēl sausā likuma, bet varbūt dēļ manām ģeniālajām idejām.. Atkal kaut kas nenotika kā gribu, pat ļoti nenotika. Patiesībā ne tikai nenotika, bet vēl ar piedevām, kā- SAŅEM, KUCE! 

 Bet atcerējos filmu - Burlesque. Šēra dziedāja it kā skumju dziesmu, bet iedvesmojoši..

I’ve been brought down to my kneesAnd I’ve been pushed way past the point of breakingBut I can take itI’ll be backBack on my feet

               Šajā nelielajā  ķibelītē ir viens pluss- man ir pieredze (CV gan to nerakstītu). Un joks tāds, ka uz ceļiem arī mani tas vairs nenospiedīs.. Pluss vēl tas, ka cilvēks man sniedza "lieliskāko" pieredzi, pats vakar piedalījās, lai uz ceļiem nenospiestos. Pat nezinu, pati sevi mēģināju, vai tomēr tas otrs.. Jāpiemin, ka tā pieredze nemaz nav tik pozitīva.. Taču arī slikta pieredze ir pieredze. Varbūt BEIDZOT (cik man nācās par to domāt un lūgties... ja  es spētu nosirmot, es sistu pāri vissirmāko veci) ir izveidojies mans ilgi gaidītais aizsargmehānisms. 

            Tā nu mans 1,5 dienu raudāšanas maratons ir noslēdzies (Marek, tāpēc jau es mazāk nečurāju) veiksmīgi. Pateicoties manam ilggadējam pārdzīvojumu objektam. Tā tikai viņš uzdrīkstas ar mani runāt.  Dažreiz ir vērtīgi salabt un uzglabāt draudzīgas attiecības :)

             Tā kā šobrīd mazliet jūku prātā, man ir jaunas idejas, plāni, skatījumi :)

 Tagad atliek vien tam vēl noticēt :) 

Man bija kārtējās superīgās brīvdienas. Daudz saules, daudz jūras, pirts. Mazliet pabraukājos ar velosipēdu un daudz izskraidījos ar sunīti :)
 Tā ir superīga vieta :) Ar pārsvarā superīgām emocijām :) pankūkas no rīta.. Nesaprotu, kā vēl nav apnikušas.. Kārtējo reizi atsvaidzināju lietuviešu valodas zināšanas :)
 Man patīk tur būt :) Tur rodas idejas, var labi atpūsties un noslēpties no pilsētas :)

Labdien!
Mani sauc [...] un man ir bakalaura gráds tiesíbu zinátnés! Esmu juriskonsults :)

true

man ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti nepatīk ja kaut kas nenotiek tā kā es gribu!

azarts

Kādas tik vietas šodien neapskatīju. Apskatīju Lauku māju Liepājas pusē, pēc tam māju Viļānu pusē. Apskatīju arī Ģirta māju un Pampāļos vienu. Arī piesmieto traktoru Igaunijas pusē redzēju :) Ainažus arī mazliet redzēju. Gulbenes pusi arī mazliet apskatīju :)
 Vispār interesanta diena, daudz ko atkal pārdomāju un izdomāju. Man patīk dzīvot atmiņās. :)

not very funny day

Kitty aizbrauca. Tāda patizla sajūta, jo man tīri labi patīk ar viņu kopā palūrēt bildes vai vienkārši izpļāpāties. Pēc vakardienas pastaigas un sarunas, kaut ko nācās ļoti pārdomāt.
 Es zinu, ko gribu tīri vispārīgi. Es gribu, lai viss ir labi. Gribu, lai man izdodas vēl vairāk. Man noteikti, ka izdosies.
 Aizdomājos- vai tas, ka es katram sīkumam pievēršu uzmanību, vai tas ir labi, vai slikti? Un tas, ka problēmās iedziļinos? Man vienkārši vienmēr vajag zināt , ko varēja darīt savādāk.
Neesmu gluži ideāliste, bet man vajag zināmu kārtību.
Nezinu kas, bet kaut kas nav.
 šodien bija traka diena. Daudz stundas pavadīju vazājoties pa veikaliem un Vecpilsētu. Veikalā pamatīgi apjuku. Vairs nezināju, kas man patīk un ko es gribu. Labi, ka man ir cilvēciņš, kuram šajā ziņā varu pajautāt viedokli. Zinu, ka saņemšu godīgu atbildi, kaut arī man tā nepatiks.
 kopumā diena ir OK. Jo latti dabūju. Idejas arī mazliet sasmēlos.

Something

šodien un vakar man tiešām bija slikta sajūta par kaut ko. Tad es kaut ko uzzināju un mana sliktā sajūta kā nebijusi. Es neuzzināju neko labu. Tie kas zina mani, laikam saprastu, ko es teiktu ar "sliktu un smieklīgu".
 Jā, es neesmu labs cilvēks! Es priecājos par citu "nelaimēm". Protams, līdz zināmai robežai un ne par visiem, taču ir atsevišķi indivīdi, par kuru izgājieniem ir vērts pasmieties.
 Lai nu kā. šodien vakarā nelielās pastaigas laikā sanāca daudz ko padomāt. Gan par saviem nedarbiem, gan darbiem. Ģirts reiz teica, ka viņam patīk būt labākajam. Man ir  līdzīgi. Man patīk zināt, ieteicams vairāk kā citiem. Varbūt tagad beidzot saprotu, kāpēc agrāk nemaukojos un nedarīju tamlīdzīgas blēņas. Jā, protams, nav jau tā, ka es būtu svētā, taču par maniem grēkiem reti kurš varētu runāt, jo man nodrošinājums pret katru, kurš kaut ko zina :)
 Taisnība ir.. Cilvēki nemainās. Apstākļi varbūt, bet ne cilvēki! Es arī ne. Man vēl joprojām ienaidnieki ir vairāk kā citās valstīs iedzīvotāji. Un man ir fantastiski labi draugi/draudzenes, kuri pat zinot manu raksturu, neatkāpjas no manis. Un, protams, man ir Kitty! Tam vajadzētu izteikt daudz.
 Apmeklējot, dažas vietas var daudz ko iemācīties. Un iemācīties man patīk :)
 Pastaigas laikā man sasodīti sagribējās būt pie jūras. Vēl tizlāk palika, kad garām pabrauca 24. autobuss.
Nebūtu slikti dabūt māju pie jūras un šobrīd arī statoil gribētu blakus. Vēlāk man statoil tik ļoti nevajadzēs.
Par atkāpšanos.. Jā es atkāpos.Nē, nevis tāpēc, ka man nebūtu spēka, kā mana krustmāte saka- panākt, ka mironis kapā otrādi apgriežas, bet šoreiz ir sajūta , ka es ar sienu runāju. Var jau būt, ka tā tikai es esmu audzināta, ka nav tāds nevaru un , ka par vēlu  nemēdz būt..
 Varbūt tās pastaigas man nenāk par labu.. Un varbūt arī latte kaut ko ietekmē, taču kopumā esmu gandarīta par sevi. Jo man sanāk. Es zinu. Man izdodas. Es māku. Es saprotu.

.......

Mani kaut kas ļoti ļoti ļoti neapmierina. Šķiet, ka jau otro dienu pēc kārtas.
Vēl arī esmu kaut kam atmetusi ar roku. Laikam nemaz neesmu tāda, kādu biju sevi iedomājusies.. Nav man "iekšas". Un arī neesmu tik ļoti vērta, kā biju iedomājusies..
 Laikam jādodas pastaigā pēc cafe latte. Jāpārdomā.

Par vakardienu!

Bija nežēlīgi superīga diena!
 Vio mani pamodināja ar telefona zvanu, no visas sarunas sapratu, ka Līnīte neatbild uz telefona zvana un visi guļ. Sapratu, ka jāceļas vien augšā. Tad atcerējos, ka Līnīte nemaz nevar atbildēt, jo viņai ir eksāmens.. Vispār tā patīkami- tik daudzi apkārt mācās un šogad ar mani kopā beidz vēl daži man jauki cilvēciņi. Pīka izrādās arī šogad augstskolu beidz, mana mīļā Kitty arī beidz.. Izskatās daudzi grib būt gudri :)
Lai nu kā :) diena sākas ar Vio, Pīku un Līnīti Alfas Čilli picā. Izpļāpājāmies, paēdām un atcerējāmies agrākos laikus, kad kopā cīnījāmies. Nolēmām, ka izlaidumus svinēsim nelielā savstarpējā ballītē, bez puišiem.
 Vakars arī bija baigi ok! Mazliet sabēdājos, ka Mareks negribēja ārā iet, bet man ir vissuperīgākā māsīca. Gāju pēc garšīgās latte un visu ceļu pļāpāju ar māsīcu. Sapratām (kārtējo reizi pārliecinājāmies), ka esam nežēlīgi līdzīgas. It kā ar to būtu par maz, skype nopļāpājām gandrīz 2h. Gaidu viņu Rīgā.

vājpārts

Es nekur neesmu derīga :(
 esmu dumja, neko nesaprotu, nemāku, man nav potenciāla. Laikam arī tizla un riebīga esmu.. Lai gan.. ja es būtu riebīga, tad kaut kas būtu savādāka.. sanāk, ka es pat riebīga neesmu :(

Es zinu, ko gribu. Lai šī diena paiet ātrāk :)
 Un ar Mareku skriet pa pasauli, baudīt dzīvi. Tā kā pasauli nesanāks iekarot, varētu iesākumā pa Rīgu pavazāties. :)

atkal pārdomas

ko es gribu?
gribu savu ilgi kāroto atmiņas zudumu. Izskatās, ka atmiņas mani grauž. Man ir kaut kādas melanholijas lēkmes.
Man nekas nav labi (mana sega un gulta ir labas. Spilvens arī.). Domāju vienu, gribu ko citu. šķiet pati vairs nezinu ko gribu. Varbūt problēma ir tajā, ka negribu neko. Tiki man liekas, ka gribu.

Biju ar tēti bārā. Nekad tā nebiju darījusi! alkohols (Marek, sidrs ir alkohols. Un mans sidrs garšoja pēc alus), cilvēki un futbols!
 Bez manas iniciatīvas jau nebūtu gājuši. Pēc principa- ja gribu , lai kaut kas ir savādāk, tad ir jādara kaut kas savādāk.


Varbūt man vajadzēja kaut kā savādāk rīkoties. Pieiet tam visam ar citu mērķi (es gan nevaru citu mērķi izdomāt šajā gadījumā, bet nu mazums.. ), pilnībā mainīt domāšanu.
Zinu vienu, es neesmu tik spēcīga, lai kaut ko mainītu. L'Oreal devīze arī uz mani kaut kā galīgi neattiecas, kaut cerēju.
Man šķita, ak es spēju vairāk, taču Mērfijs saka, ka kļūdīties ir cilvēcīgi.. Savās kļūdās citus vainot- vēl cilvēcīgāk.

Starpcitu, beidzot ieraudzīju spēlē to futbolistu, ko brālis reiz man internetā rādīja. Manuel Neuer. Uzreiz atpazinu. Es laikam ātri mācos un man kaut kā visi sīkumi (es nesaku, ka viņš ir sīkums), baigi aizķeras. Varbūt labā atmiņa pie vainas...

pašaprotamība

Pēdējā laikā. šķiet, mani uztrauc gandrīz katrs sīkums. Un daudzi no tiem ir pretrunā ar sevi.
Mani uztrauc tas, ka pēkšņi nesāku uztvert kaut ko kā pašsaprotamu, jo tad pazustu arī tā sajūta, ka būtu vērts censties un kaut ko darīt..
Jā, atzīstos.. esmu pieradusi. Un labā nozīmē. Man patīk, ka varu atļauties būt tāda kāda esmu. neslēpt savu vājumu aiz agresivitātes, bet atzīties, ka baidos no kaut kā.
 Tajā pat laikā pie pašsaprotamības, varu pievienot bailes no atradināšanās.Nemaz negribu atradināties un negribu, lai atradinās no manis..
 Galīgi smieklīgi, bet šoreiz jūtos tā it kā tas viss man būtu kas pilnīgi jauns un nepieredzēts. It kā tie 3 gadi un 8 mēneši nemaz nebūtu bijuši.. Teorija zināma, taču praksē pielietot neprotu. jā, es nesaprotu pati sevi.

izlaidība

Dabūju kafiju gultā :) jūtos kā baigā princese. Gribu visu vaigi ideāli. Taču pēc vakardienas lielajās pastaigas pārdomām sapratu, ka no manis tas ir atkarīgs. Pati esmu par to atbildīga. Pie tā arī pieturēšos.

Dzīvnieku pasaule

Bijām ar Riinu ārā. Vairākas reizes, taču vienā no tām satikām stārķi. Mazais rūca un rēja, taču stārķis mums ceļu nedeva
 Visa šī diena paiet vienā domāšanā. Stulbi, bet man ķeras katrs vārds .. frāze.. mazliet neko nesaprotu..
 Laikam ķeršos pie Kisindžera diplomātijas ar "kafiju" . Nekāda īpašā kompānija, bet tomēr.. Varbūt derētu noskatīties saulrietu.. šodien tas varētu atkal būt brīnišķīgs :)

darbu rakstīšana ir jautra

[1:08:30] Force Majeure: zini tos līķu maisus?
[1:09:44] Linjchuks: laikam
[1:09:52] Linjchuks: melni?
[1:09:56] Force Majeure: jā!
[1:10:16] Force Majeure: trīs tādi ar tukšajām pudelēm un cigarešu pakām aizgāja
[1:11:07] Linjchuks: a kur tu līķu maisus mājās dabūji
[1:11:13] Linjchuks: tas man kka vairāk ziņkāri izraisa :D
[1:11:30] Force Majeure: tos sauc par līķu maisiem :D :D :D
[1:11:42] Force Majeure: tie ir tie lielie atkritumu maisi :D
[1:11:48] Linjchuks: :D

tad nu tā- pušķi noķēru, gredzenu dabūju.. Varētu tā kā apprecēties :)
 Ir brīvptrātīgie?

rūgts

Kāzas bija lieliskas. Ar asarām, smiekliem, tostiem. Ceremoniju dzimtsarakstu nodaļā neaprakstīšu, taču savu daudz maz panācu. Man patika. Mazliet aukstums darīja savu, taču viss nevar būt ideāli. Ja viss būtu ideāli, nebūtu izaicinājumu. Taču cilvēkiem ir nepieciešami izaicinājumi. Vakarā arī biju uzdevumu augstumos. Jauno sievu nosargāju un pušķi noķēru. Izrādās, ka esmu arī diezgan veikla un samērā lokana. Šonakt negulēju(vienīgi mājās plānoto 6h vietā 4h pagulēju). Patiesībā vienīgā negulēju. Pēc septiņiem no rīta izgāju atspirdzinošā pastaigā. Pamatīgi pasalu, satiku dažus suņus, pārbaudīju savu kurpju izturību. Tās ir izturīgas. Mazliet padancoju un puses mierināju. Brīžiem ieslēdzās skumju sajūta, ka esmu viena. Taču tā pāriet. Un pie tās ar laiku var pierast. Cilvēks ir diezgan elastīga būtne un pārciest var daudz. Tikai daudz kas balstās uz emocijām, kas savukārt daudz ko liedz izturēt. Agrāk nebiju emocionāla. Biju, bet ne tik ļoti, lai mani par emocionālu varētu saukt. Biju skaisti necietinājusies, jo man pieriebās, ka man sāp. Jo vairāk nocietinājos, jo sliktāka citiem kļuvu. Tad vienā brīdī parādījās saucamais aizsargmehānisms. Man sāpēja mazāk, kļuvu vienaldzīgāka. Nelaidu cilvēkus sev klāt, jo atkal varēja sāpēt. Un kā gan ne? Drīz pat scenāriju zināju no galvas, mēdzu kļūdīties vienīgi ar laiku. Tā bija galējība, kurā nonācu ne jau pēc idejas "joka pēc pamēģināšu kā ir savādāk". Es to izdarīju, lai pavisam nesajuktu prātā. Tad pienāca jauno apņemšanos laiks. Es apņēmos būt jaukāka, iecietīgāka un mīļāka. Saudzīgāka pret citiem cilvēkiem, nebūt tik paštaisna un ofensīva.. Bet man galīgi nesanāk, jo nepārtraukti ir kaut kādi šķēršļi, kas praktiski man liedz to visu ievērot- kaut kādas problēmas, visādas ķibelītes... Apstākļi, kuri pa varītēm cenšas pierādīt mani sliktu citiem- ar atmiņām, interpretāciju vai vienkārši neveiklu attieksmi..

[cenzēts]

Šoreiz esmu mazliet pārcentusies. Ar savu egoismu, ar necieņu pret sevi. Un savā ziņā arī ar necieņu pret viņu.
Tāpēc 5os no rīta sēžu  gultā un raudu. Nevaru pat nevienu vainot, jo par visu šajā dzīvē ir jāmaksā. Varbūt karma pie vainas..
 Es viņu sāpināju, kā rezultātā tagad sāp man. Vajadzēja to paredzēt, bet, lai es kādreiz smadzenes izmantotu, kad runa ir par attiecību veidošanu..Biju maita..
 Neesmu īsti pārliecināta, ka varēšu viņu izmest tā pat kā to darīju ar pārējiem , kuriem nebiju īsti pa prātam, jo viņš ir mans mīļākais  draugs :(
 It kā ar to būtu par maz, zem mana loga uz bruģa guļ beigts kaķītis :(

piektdiena, trīspadsmitais..

Pirmkārt, jūtu, ka man ļoti pietrūks prakses vietas. Esmu iemācījusies daudz ko jaunu, taču es varēju arī vairāk..
Prakses atskaite uztur spriedzi pat līdz šodienai.. Vienalga, man viss izdosies :)
To, ko pati nevaru sevī attīstīt (atraisīt), to var citi.. Cits..
Man ir liels prieks par sevi, ka beidzot varu kādu padarīt traku arī bez greizsirdības scēnām (nav man raksturīgas it kā, bet ja nu kas..), bez dusmu lēkmēm (ĻOTI raksturīgi man) vai baigo raudāšanu (Raksturīgi man, taču ne publiski)..
 Tūliņ sāksies mazā panika rītdienas kāzām+ es gribu ar dažiem materiāliem  tikt galā + gribu ar dažiem kilogramiem tikt galā+ vēl + vēl + vēl..
 Jūtu pavasari galvā..

Spangled

Jūtos kā baigā cūka šodien!
 Un slikti!
Un pārēdusies!
un dumja!
 labi, jo publiski uzdisru jauniņajiem
 Bet vispār slikti, jo esmu baigā cūka un pārēdusies. Neesmu cūka, jo pārēdos, tā pat cūka

This might be crazy

Pēc melnās strīpas VIENMĒR nāk baltā :)

Šodien CityFitness skanēja vairākas coldplay dziesmas.. Vēl jautājumi, kāpēc viens no brīnišķīgākajiem sporta klubiem? :)

treniņš baigi labs :) no rīta jāatkārto :)

ideja

Iedomāties, izplānot un aizmirst, ka vispār , kas tāds prātā ienācis!!

:/

Šodien nav mana veiksmīgākā dienas otrā puse. Pirmā  bija  ļoti laba. Garastāvoklis labs un darbi veicās ideāli!

Izlaižot sīkumus, mans mērs ir mazliet pilns! Ja kaut reizīti vēl dzirdēšu "man draudzene mājās, nevaru runāt/sarakstīties/vēl kaut ko..." Man nekādas problēmas nesagādā izdzēst cilvēkus no dzīves. Man pat ir pieredze.. Un vēl brīnās kāpēc tik ļoti meitenes nevaru ciest... Viņu dēļ man ir tādi sviesti jādzird/jālasa!!!

Varbūt matugumija

šodien sporta klubā sevi neatpazinu. Man parasti piesaista cilvēkos acis. Es tajās skatos ar nolūku saprast vai man šis cilvēks patīk vai nē. Un šodien spogulī skatījos un nesapratu- kas noticis.. Likos sev sveša. Acis pie vainas.. Tās bija tajā parastajā- pelēcīgajā krāsā, nogurušas pēc treniņa, bet tās neko neteica, gluži kā tukšas, neko neteica, bet to skatu es atceros.. Esmu to redzējusi iepriekš, laikam gadus vairāk kā piecus atpakaļ.. Kad 2x dienā apmeklēju kādu man svarīgu iestādi.. piektdienās pieliku klāt Ķīpsalas galu un vienu reizi ikdienas iestādei.. Jūtos ļoti līdzīgi, tikai nesaprotu, kas ir noticis.

Lai nu kā- pierijos saldumus, dabūju savu ģeniālo lasāmvielu, sakarīgu sarunu. Mana mīļā precas :))

Charlie Brown is a good man

Kaut kādas muļķīgas domas uzplijās.. Ne tā ka slikti, vai bēdīgi, bet es teiktu- klusi. Runāt negribu, vienīgi Coldplay- Charlie Brown ir tas, ko gribu dzirdēt..

Bet man vienmēr pāriet un man vienmēr viss ir labi, tikai es dažbrīd par to neaizdomājos, bet aizdomājos par ko citu.. 

 Un es negribu dzīvot atmiņās un es negribu ar tām dalīties.. JO.. kaut arī tās ir ļoti skaistas, man gandrīz vienmēr gribas vēl.. Gribu atkārtot... Bet nekad nebūs tā kā bija agrāk.. Būs savādāk. Te, nu ,es labprāt apstātos.. Gribu līdz pēdējam izbaudīt katru labo notikumu. 

 Šis gads man sākās ar apņemšanos- būt savādākai - labākai.. Pret cilvēkiem iecietīgākai, vairāk priecāties, darīt ko pozitīvu, lai būtu par ko pasmaidīt.. Es tiešām ļoti cenšos, bet šķiet, ka viss vienā dienā nemainās.. Es arī ne. Tiesa gan esmu ko mainījusi salīdzinājumā ar pagājušo gadu- energy drinks nelietoju, daudz ko nelietoju. Un veselas divas reizes nepateicu NĒ izklaidītēm.. Gatavoju vairāk kā iepriekš un cenšos būt mierīgāka.

Marekam esot sniegs.. Tagad būtu gatava uzvilkt vilnas zeķītes, zābaciņus, cimdiņus un izbaudīt iespējams un visticamāk pēdējo sniegu, jeb cīruļputeni :) 

Jau atkal gribu prom no pilsētas.. :) Kaut kāda iemesla dēļ ārpus pilsētas, šķiet ir lielāka brīvības sajūta.. 

:D :D :D

Pārlasīju vēstules ar kādu cilvēciņu un atradu visdebīlāko vēstuli, kādu esmu redzējusi

i want a flying pony   

stulbākais, ka pati to esmu rakstījusi :D

Tekilas dzeršanas pamācība

Iešņauc sāli, iedzer tekilu, iespiež citronus acīs un atsit galvu pret galdu 3 reizes :D :D

vēju mīlot

Visa šī diena likās briesmīgi garlaicīga un tāda tā arī bija, līdz brīdim, kad nolēmu nepaklausīt mammu un silti neapģērbties un doties ar Mareku uz Vecāķiem. Ja nebūtu tik auksts, noteikti būtu vēl jaukāk, bet laika prognozes nesastādu..
  Viļņi uz mola bija dievīgi :)

Vienīgais, kas man nepatika, ka atklāju, ka laikam esmu ļoti salīga..

Ballīte

Vēl viena ballīte un jauni iepazīti cilvēciņi :)) Bez alkohola, bet ar ļoti daudz saldumiem :D Šis rīts arī sākās ar šokolādi un siera kūku. 

Vakardienas suši nebija ne vainas. Uz brāļa atbraukšanu droši vien pati uztaisīšu :) 

 Vispār kopumā ir izdevusies piektdiena :)

good life

Šodien,pēc vakardienas nejutos pārāk ideāli. Rīt droši vien jutīšos vēl sliktāk :D Taču tas ir tā vērts un kopumā man patīk :) šovakar tiešām bija labi :) varbūt vajadzētu aizmigt.. rīt solās būt sasodīti gara un interesanta diena.. Žēl vienīgi, ka šampis uz mola atkrīt.. būtu jau pavisam super :)

Triple M, Dr.D. un BB Kaspariņš, jeb nežēlīgi jauka sestdiena/svētdienas rīts :)

Ja katra diena, kas sāktos ar to, ka sēžu zem segas un pīkstu, ka nekur neiešu, neko nedarīšu, beigtos šādi, es biežāk pīkstētu :D
  Sākās jau ar to, ka nevarēju izčammāties, lai ar Mareku dotos uz Vecāķiem. taču nokavēju tikai mazliet vairāk kā pusstundiņu un mēs devāmies uz Vecāķiem. 3 stundu pastaiga, pēc kuras likās, ka Mareks jau lāpstu meklē :D taču viss bija kārtībā- nenoraka :D
   Tizlāk bija, kad visi pēkšņi izdomāja doties kaut kur, bet man plānu nebija, pirmā doma- sēdēšu mājās un visticamāk ka laicīgi iešu gulēt.. Taču Mareks labs būdams, paņēma mani līdz uz Vecpilsētu.

  Un tā nu sākās viens lielisks vakars :) es dzēru alkoholu.. kaut nedaudz, bet tomēr.. Un cukuru arī :D Vēl es apēdu divus kebabus, kurus Marekam nebija iespēja iemūžināt :D haa haa :D

ČBK šoreiz, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, man patika un es pat dejoju :D dīvainā kārtā man pat patika :D
 Satiku Dr,D ČBK, un galīgi neatpazinu. Taču trīs vārdus pārmijām :) Viņa teiktais "lai nu ko, bet tevi, es noteikti necerēju šeit ieraudzīt" :D :D

Kā pēdējo satiku BB Kaspariņu, kurš ar savu draugu mani neatpazina un centās ar mani flirtēt :D

kopumā superīgs vakars :)) Paldies Marekam :* :)

P.S. pietrūka Kitty..

true, true

Vienu dienu ar mammu runājām, ka tie kuri šobrīd beidz vidusskolu, viņiem ir vislielākās iespējas izvēlēties un pēc augstskolas šīs izvēles iespējas saruks. Taču tā nav. Man šobrīd ir nežēlīgi daudz iespēju un plānu (vai sapņu). Es nedomāju par došanos kosmosā, bet piemēram, kur tālāk strādāt, kādā jomā, kur tālāk mācīties, man ir liels potenciāls, lai attīstītu savus hobijus. Dīvaini gan liekas, ka agrāk man šādu ambīciju nemaz nebija, bet saprotu, kas bija šķēršļi tām :) Esmu notraukusi lielu daļu putekļus no sevis :) Apmeklējot lekcijas un iemācoties, ko jaunu rakstot darbus, ir tāda gandarījuma sajūta. Šodien gan uz 5 minūtēm man ienāca prātā, ka man nekas nesanāk,  bet tad atcerējos, ka sanāk gan, pie tam- ļoti labi :) kā jau esmu daudzkārt teikusi- man padodas gandrīz viss pie kā pieķeros :) Gribu attīstīties vairāk :) Gribu būt veiksmīgāka :) un man izdosies :)

Vakar ar kitty normāli izklaidējāmies :D sen tā nebiju izsmējusies :D varbūt kūciņas pie vainas..

coldplay :)

Kad man ir skumji- klausos Coldplay. Kad man ir jautri, klausos Coldplay :) Kad man vienaldzības sajūta- Coldplay. Klausos to katrā situācijā.
 Bija bridis, kad dzīvoju bez citiem, vienīgi vecāki.. Nebija slikti, bet kaut kā nē..
 Uzskatu sevi par spēcīgu personību, par stipru un tas man daudz palīdz, jo patiesībā tāda arī esmu, tikai brīžiem man tas piemirstas. Tad ir labi, ka man ir tie citi. Mans uzticīgais bloglasītājs Mareks un vēl divi citi. Viens no viņiem tikai nesen uzradās manā dzīvē. Viens no lielākajiem pozitīvisma avotiem ko zinu. Viņš man neatgādinās, ka esmu gudra un stipra, bet viņš palīdz visu salikt pa plauktiņiem.. Ak šie juristi..
 Ar otru šķiet esmu jau saaugusi. Viņš ir mana dzīve :) Pažēlos, sarās, norādīs, ko labāk darīt, ko ne.. Brīnišķīgi cilvēki man apkārt :)

Tagad klausos Coldplay :)

EHR

Man ne īpaši patīk, kas ir noticis ar european hit radio. Tas dēļ latviešu mūzikas. Nav tā, ka man nepatiktu latviešu mūzika, bet man kaut kā galīgi neiet kopā ar european hit radio.. Tā nu ir mana šī gada lielā sāpe :D :D

Vienaldzība nogalina no smiekliem

Vakar bija sasodīti interesanta diena!
 Lekcijas kļūs arvien interesantākas. Pēc vakardienas sapratu, ka esmu piedzimusi īstajā ģimenē un ar īsto uzvārdu :) Pirmais diplomāts tika slavēts, grāmatās aprakstīts.. Varbūt nav brīnums, ka aizskrēju uz praksi tieši tur.

Mēģināju pierunāt vienu puisi raudāt, uzzināju, ka diplomātiem sīpolus nedod.. Vai lieki piebilst, ka mani tas nežēlīgi iepriecina?

Arī aktivitātes sporta klubā beidzot sniedz kārotos augļus :)

 Ak jā- es neraudu no laimes, bet es ļoti raudāju no smiekliem..

Ar šodienu prakses vietā sākās lekcijas. Uzruna šķiet man patika vislabāk. Sapratu, ka man to vajag- jau kuro reizi pēc kārtas.. Jā, es gribu būt tas uz ko tiecos :)
 Sanāca mazliet par šo to aizdomāties. Taču ārā ir baigais sniedziņš un tas man patīk :D

:)

Diez gan patīkami jau kuro reizi dzirdēt to, ka neizskatos uz saviem gadiem, bet jaunāka :))

 Ar visu to, ka diena bija izcili pelēka, drūma un slapja, man vienalga ir labs garastāvoklis. Varētu domāt, ka atkal aizgulēšanās pie vainas, bet tik tiešām- man nav par ko bēdāties.. Rīt gan varbūt smiešos caur asarām, jo šķiet mēģināju sevi šodien nobeigt sporta klubā :D ilgi domāju, kas man rīt sāpēs :D

f fly :)

šodien bija kārtējā jaukā diena :)
 Biju uz pasākumu Siguldā. Domāju, varbūt rīt atkal aizlaist :)
 Nez, Marek, ko es bez Tevis darītu :)

Sirsniņdiena :)

Šī bija brīnišķīga un ļoti jauka Sirsniņdiena :) Vakardienas pūliņi atmaksājās :) Manis gatavotās sirsniņkūciņas guva lielu atzinību un pieprasījums izskatās,ka ir pietiekošs, lai teiktu, ka liels. Taču man patīk gatavot un man ir patiesi liels prieks, ka citi to atzinīgi novērtē :)

Ar to mani prieki nebeidzās :) saņēmu īsziņu, ka šodien tiekamies. Sākumā domāju- satiksimies, papļāpāsim un iesim mājās :) Bet nekā :) Dažs labs jau atklājis, ka man patīk slidot :) Un mēs devāmies slidot :) Bija tik ļoti jauki :) To noteikti atkārtosim :) :)

:)

Mana mīļākā draudzene precas :)) Esmu sajūsmā :))

 Pēdējā laikā apkārt ir tik jauki un pozitīvi notikumi :)) Visu laiku sanāk smaidīt :)

 Šodien biju uz teātri aizgājusi, kura dēļ man nācās atteikt došanos slidot, taču kā jau viņš teica, būs arī citas dienas :)

Night with lights :)

Vakarnakt, skatoties filmu mazliet aizdomājos. Tie cilvēki, kuri pēdējā laikā ienākuši manā dzīvē, šķiet ir ar mērķi darīt mani priecīgāku, smaidīgāku..
 Tieši tad, kad zaudēju vienu cilvēciņu (laikam darbojas princips- lai kaut ko iegūtu, kaut kas jāzaudē), ļoti daudz kas izmainījās. Man sāk vairāk veikties. Esmu vairāk apmierināta ar sevi un citiem :)) Esmu iepazinusi daudz jaunus cilvēciņus un ir ļoti uzlabojušās attiecības ar vecajiem draugiem un paziņām..

 Un šo kopsavilkumu izraisīja vien filma :)

Mazliet .. :)

Uz kino bijām :) Tagad plānojam doties nākamajās izklaidēs :) Man tas ir mazliet negaidīti, bet kā nu viņš teica.. kaut kas - "negribu zirgu dzīt, bet .." beigas neatceros, taču tas nostrādāja :) Tad nu gaidu siltāku laiciņu :)

 Vakar biju izlaidumā :) man ir ar vienu "ar grādu" draugu vairāk :) Ar lielu nepacietību gaidu, kad varēšu pievienoties šiem cilvēciņiem :) Jau ir ideja izlaiduma kleitai :D

Aiz "neko darīt" šodien nolēmu, ka manos matos trūkst lokas. Ķēros pie lietas un tagad izskatās diezgan interesanti :) Taču no malas tika komplimenti maniem taisnajiem matiem :)

Kopumā - kārtējo reizi brīnišķīgas brīvdienas ar visu lielo aukstumu :) Rīt atkal jauna nedēļa ar jauniem pozitīviem notikumiem un pārsteigumiem. Nāksies arī mazliet vairāk pastrādāt, kā parasti, bet tas būs tā vērts :)
Man patiks :)

atkal jauki :)

šodien dzirdēju man daudz jaukus vārdus :) Cilvēki sirsnīgi sveicinās-nepazīstami! Smaida un vēl jauku dienu :)
 šī bija jauka diena :) Dabūju laimestu un materiālus saviem rokdarbiem :)) jāķeras pie lietas :)

Pagatavoju kartupeļu sacepumu :) Pagaidām slavē visi, atskaitot mani, jo tur sīpoli :D

another great day :))

Kino vakar bija super :)) Filma bija izvēlēta ideāla, ja reiz bija ko apspriest gan ar filmas biedru, gan nākamajā dienā ar citiem, kuri šo filmu bija jau redzējuši iepriekš :)
 kaut kāda iemesla dēļ man, laikam, patīk satikt jaunus cilvēkus, taču arī savus mūžsenos draugus neaizmirstu :) Pasaule ir maza :)
 Šodien bija auksts, taču pat tajā varēju saskatīt šo un to skaistu :) patīkami saņemt īsziņu no rīta par skaistā rīta aprakstu :) Izskatās, ka negadījums pirms Ziemassvētkiem ir tiešām ko mainījis :)

Par vienu mazāk :)

Patīkami šorīt pamosties un saprast, ka lielā ātrumā tuvojos mērķim :)) Protams, neiztikt bez mazā šķērslīša- diplomdarba, taču tā kā šoreiz man ir ļoti interesanta tēma.. :) Pie tam- ļoti iet ar praksi kopā, teorētiski sanāk tāds saskaņots komplekts- diplomdarba tēma-> prakse -> vadītājs.
 Lai nu kā- pēc vakardienas stresiņa (stresiņš tāds normāls :D bet, ja var ticēt tam, ko citi teica, tad aizstāvējos labi un izskatījos lieliski. :)) ko vēl varēja vajadzēt?) šodien paņēmu brīvdienu, kura arī tā "neko sev" nokomplektēta- sporta klubs, solārijs, kino :D
Esmu pārliecināta, ka viss ir tikai labāk :)
Patīkami! :)

;)

Brīvdienas pagājušas un kopumā bija pat ļoti okey. Internacionālas sarunas. Pirts. Daudz svaiga gaisa, ļoti auksta jūra, sniegs, pastaigas..
Bija iespēja atsvaidzināt savas lietuviešu valodas zināšanas, uzlabot krievu valodas zināšanas, kā arī paspīdēt ar angļu valodas zināšanām :D
Brīvdienas tiešām bija labas, detaļās negribu ieslīgt, bet bija jauki, kā jau katru reizi tur :)
Sākusies jauna nedēļa un jauni notikumi, piedzīvojumi :) Man patiks!

mirkļi..

Vispār tāda amizanta diena.. Atkal aizgulējos, modinātāju ignorēju, kā vien spēju.. Pamodos stundu pirms man skolā vajadzēja būt. Naktī pāris reizes dzirdēju, ka karsta esmu un man blakus nogulēt nevar :D
Lai nu kā- uz skolu paspēju ( esmu diez gan ātra :D). Trīs stundu diskusija par manu brīnumu, kas top. Šis man tiešām patīk, kopā ar praksi tas šķiet kaut kas TĀDS..
 Patīkams bija ceļš no skolas uz pieturu.. Tas klusums.. mazliet svaigāks gaiss kā manā galā.. Var jau būt, ka tas ceļš ir garāks, bet arī patīkamāks.. Sanāca braukt kopā ar Gati uz mājām. Esam gandrīz vai kaimiņi- divu ielu starpā.. Viņš nolēmis kārtot autovadītāja apliecību un izskatās, ka mums ir kopīgs plāns par nākamo līmeni :) Dīvaini, ka pirmo reizi satikāmies, kad viņš arī kārtoja autovadītāju apliecību..

 Vakar pasēdēju Francijas institūtā.. It kā spokus tvarstījām.. Atjaunot valodas zināšanas noteikti nenāca par ļaunu :D Draudzenēm-puišiem nav ne vainas :)

haven't seen the last of me

Es tomēr esmu laba un izpalīdzīga. jā, arī nogurusi līdz vājprātam, bet ne jau nu tāpēc man sliktāk.
 Kādam varbūt būs labāka atzīme.. Jo man nav žēl..

cocoa thing

Man šķiet, ka viņam ir taisnība, tiešām esmu baigā princese. Tas, ka viņš ir princītis, par to nav šaubu :D 

 Ja tā padomā- viņam daudzējādā ziņā bija taisnība par mani. Arī mana mīļā draudzenīte daudz ko palīdzēja saprast :) Viņa vispār ir baigi super :)) 

 Atskaitot šīs dienas pārsteigumu, šķiet pilnīgi viss iet uz augšu :) 

 Jāgaida, kad Kitty būs brīvs, plāni daudz.. Gan ap to laiku, kad viņai būs brīvs, gan tad, kad būsim tikušas ar vienu slogu galā :) un ķersimies pie nākamā :)) 

:)

Būtu katram apkārt tādi cilvēciņi kā man :)

burkānu lauks ir domāts man

Ar iPhone ir vienas šausmas..  Labprāt pasūdzētos, bet slinkums.

Kaut ko darīt, ko parasti nedaru. Šī ir otrā diena , kad dzeru tēju bez cukura. Kaut kas vēl bija jādara, bet aizmirsu.. laikam nebija svarīgi.

Konvencija un citi normatīvie akti ir mani labākie draugi šobrīd. Taču tā ir visiem maniem cīņu biedriem.

Arī vakardienas  filma bija iespaidīga.. rīt varētu uz kino, ja no prakses laikā aiziešu. Par praksēm rakstot.. pateicoties tieši praksēm un brīvprātīgajiem darbiem, rodas problēmas dabūt vienkāršu darbu.. Runā par ambīcijām, līmeņiem.. No vienas puses tas liek justies labi :) Labi, ka ir tādi vecāki, kuri motivē augt, attīstīties, mācīties un darīt.. :) un labi, ka ir viņš.. kurš vienkārši motivē ( ar s*dainu mietu tomēr nedzenāja :D )

Pūkas pa gaisu

Šodien ir kārtējā brīnišķīgā diena :)) Pieņemu, ka  nedaudz iespaidojos no vakardienas filmas :)

Patīk man sniedziņš, uzrīkoju nelielu pikošanos un pie reizes izvārtījos sniegā :) bija jautri. Aktivitātes šodien netrūka - sniegs, sporta klubs.. Un vakars vēl nav beidzies :) Varu paspēt šo- to sastrādāt :)
Šodien ieraudzīju savu caurlaidi :)) Tāda patīkama sajūta :)

Esmu atkarīga

Didn't your mama ever tell you it's not polite to stare?

You-You're just so damn beautiful, I... 


 Well in that case, screw your mama and stare away. 

no excuses

Tik patīkami, ka cilvēki pat pēc daudziem gadiem atceras tikai ar labu :)
Šī piektdiena, trīspadsmitais, nepagāja slēpjoties skapī, bet patiesībā diezgan pozitīvi :) Ja atsevišķām detaļām nepievērš uzmanību, tad atkal varētu domāt, ka visa noslēpums ir aizgulēšanās.

 Materiālus esmu sagrābusies, apņēmība ir ļoti kaujinieciska un vēlme milzīga :) man izdosies :)
 Gaidu otrdienu :)

Atceroties skolā mācīto :)

Man bija ļoti interesanta klases biedrene, kura , kad gājām "pīpēt" reiz izspļāva: "Nekad nestrīdies ar idiotu – vispirms viņš tevi novedīs līdz savam līmenim un tad sakaus ar pieredzi. " Sāku to saprast, ko viņa ar to bija domājusi.
 Līdz tādam līmenim man negribētos nolaisties. Un kā man teica "Nav vērts savu brīnišķīgo personību bojāt dēļ tādiem cilvēkiem!" Parasti pati izlemju ar ko tērēt savu laiku un kam uzmanību pievērst, bet izskatās, ka pārmaiņas pēc jau varu paklausīt :)
Dažbrīd "uzklausot", ko citi "stāsta" par citiem, liekas, ka "stāsta" paši par sevi. Man nekad nav sagādājis īpaši lielas problēmas, kādu izsvītrot no dzīves :) Lai veicas :)

crazyy :D

Cilvēku īpatnības ir neizmērojamas :D Varētu jau šo- to piebilsts, taču miers baro- nemiers posta.. ... tā nu atkal padomāju un izdomāju- man taču nav jāinteresējas par tiem, kuri man neinteresē :D Un tas jau ir miers :)

 Tas viens gadījums patiesībā ir ļoti daudz ko izmainījis un man tas patīk :) Iesākumā gan domāju, ka tas galīgi nāks par sliktu, taču ir pilnīgi otrādi :) Praksē izskatās, ka būs interesanti :) Kafijas biedreni jau atradu :)

 Par ko citu rakstot.. Gribētos pateikties vienam īpaši, par to, ka atvēra man acis, bet kaut kā nespēju atcerēties viņa vārdu :D Protams, tādi, kuri mēģināja to darīt, bija vairāki, bet visam treknu punktu pielika tieši tas tur. Cieņa man pret to (zinu, ka "to" izmanto pret lietām, bet nu nav tālu :D )  nav, bet ja satiktu, noteikti pateiktos :)

Ar šo negāciju pilno tekstu pagaidām atvados :D dodos uz sporta klubu :D

p.s. bija diezgan smieklīgi mēģināt nolikt manis apmeklēto sporta klubu un centieni ieinteresēt bija nāvīgi sekli :D mums šajā galā bija ko pasmieties :D

Komunikācija

Šodien viens no sen nesatiktiem mani sapurināja, jo gandrīz atkal nokritu. Tagad sāku saprast, ka man apkārt ir tik daudz cilvēciņi, kuri brīnišķīgi spēj uzlabot manu garastāvokli, kad kāds cits to mēģina sabojāt. Te darbojas melnā un baltā princips :) Melnie, protams, ir sliktie un baltie- labie :)
 Dīvainā kārtā ne ar vienu šogad neesmu sliktās attiecībās- vēl jo vairāk- apkārt uzrodas ar vien vairāk jauki un pozitīvi cilvēciņi, kuri savā ziņā liek man arī tādai būt. Es to novērtēju :) Nav jau gluži tā, ka viņi tikai skaisti smaidītu un teiktu man labus vārdus. Ne būt ne- viņi mani iedvesmo un iedrošina darīt lielas lietas :) Taču mana primārā "lieta" ir iegūt jaunu statusu šogad- Meitene ar grādu! Un es to izdarīšu :)

U never know until..

Šodien  viens  radījums  man sabojāja garastāvokli. Uz 5 minūtēm! Katrs , kuram nav ne jausmas par mani varētu domāt, ka nekas īpašs tas nav, bet.. Parasti manu garastāvokli sabojā uz dienu vai ilgāk, šodien es vienkārši aizmirsu, ka viņš man vispār būtu kaut ko rakstījis ( Dievs piedod visiem idiotiem, kuri nezina, ko dara).
  Lai nu kā arī nebūtu- šī ir kārtējā brīnišķīgā diena :) Atcerējos vienu no viņa pēdējām vēstulēm, ir grūti nesmaidīt :) Un izskatās, ka "rokdarbi" varētu būt atslēga daudz kam :) Citiem šķiet interesanti, līdz ar to arī es interesanta :)
Vispār nevaru sagaidīt rītdienu :) It kā jau ir rītdiena, bet nu tad, kad es pamodīšos :D Būs ļoti forši un ja vēl mammīte saceps pīrādziņus.. :) Tiešām nevaru sagaidīt rītdienu :)

tagad !!

Labrīt, pasaule :)

 Kāpēc agrāk nevarēja būt tā kā ir šobrīd? Pamostoties, daudz pozitīvisma :) Daudz jauki cilvēciņi apkārt, kuri liek smaidīt, kuri interesējās un neļauj kaut kādiem "interesantiem radījumiem" bojāt manas brīnišķīgās sajūtas :) Viss ir ļoti brīnišķīgi :) Varbūt agrāk to nepamanīju, varbūt vienkārši kaut kas ir izmainījies, jo kā zināms uz vietas nekas nestāv. Viss plūst, viss mainās :)

 Tagad ceru, ka arī Kitty dabūs pēc nopelniem- brīnišķīgu dzīvi, pozitīvas sajūtas, daudz mīļuma un vispār- tikai labāko :)

Zem mana kupola vietas ir maz, bet šeit ir paši brīnišķīgākie un vērtīgākie cilvēciņi, kādi vien var būt - mana fantastiskā ģimene, brīnišķīgie radiņi,  draudzenītes, draudziņi :))

īpašie

...un viņš izglāba dienu :) Labi, ka tāds ir :) atkal jāsmaida :)

what goes down, must go up :)

Šķiet, ka šodien visi tādi baigi asprātīgi. Tik tiešām.. Aizdevos uz skolu, lai iesniegtu prakses līgumu un saņemtu divus eksemplārus atpakaļ (trīspusējais). Taču nekā.. tā kā neizmantoju skolas līgumu, bet gan advancētāku iestādes līgumu, dekāns to neparakstīs un to darīs rektors.. Dekāns jau piekodināja, lai pie viņa neeju, man sanāca viņu iepriecināt :) Vēl mums ir nāvīgi asprātīgs katedras vadītājs.. Nē, nu nav ne vainas viņam, bet es par viņu kaut ko zinu, tāpēc arī viņa izgājienus uztveru kā neuztveru vispār. pie manas frāzes, ka Valsts iestādes var arī ātrāk, ja arī sarunā "ko tikai par saburzītu piecsimtnieku neizdarīs" ienāca prātā "tad saburzīts arī der, nav tik lepni kā izskatās.." Par lidojošām sekretārēm man nebija ko piebilst..

 Interesants ir arī lielu Mercedes šoferis, kurš ĻOTI "neuzkrītoši" man nopētīja no galvas līdz kājām.. pirmajā brīdī iedomājos- "nu gan..", bet pēc tam sapratu- ir jau arī ko pētīt.. 

Jauki sanāca sarunāt arī prakses vietā :)) Man būs ko darīt un man patiks :) 

Un it kā ar šo smaidu pilno dienu nebūtu par maz, Māris atsūtīja ļoti iepriecinošu īsziņu, ka mani "rokdarbi" esot visiem patikuši.. kā lai nesmaidu?? :) Un aptiekā atlaidi dabūju, jo es izskatos pēc  studentītes un aptiekāre zina, cik studentiņiem grūti :)) 

 Laikam dažreiz ir vērtīgi aizgulēties, ja dienas mēdz tāpēc būt tik labas :)

 Nezinu kuram, bet paldies par šo!! :) Varbūt visiem :) Varbūt Viņam- kurš no manis neatkāpjas..