izvēle

Tagad nevaru saprast, par ko man lielāks kauns- par to, ka man uzbrauca par dreskodu, vai par to, ka ievērojot dreskodu esmu ieguvusi drosmīgās dāmas titulu.
 Man nav kauna izjūtas. Tikai prieks par uzdrīkstēšanos. Šķiet šāda es sev patīku daudz labāk, jo māku uzdrīkstēties :)

jaukdiena

Man šķiet, ka ir cilvēki, kuri gluži vienkārši uzlabo dienu. Nav ne jausmas - ar nolūku, vai bez, bet uzlabo :)
 Darbu ir daudz un sanāk ka daudz kas ir jāmācās no jauna- ne tā kā skolā stāsta, jo praksē daudz kas ir savādāk, principi, protams, neizzūd, bet ir tā, ka daudz ko nevar piemērot visās situācijās vienādi.
 Tam visam šodien bija pozitīvs notikums. Mājās nebraucu ar autobusu, bet gan ar mocīti :) Pie manas darba vietas ir dīķītis. Paskaidroja, ka tas tur ir, lai varētu nodzēst vienu lielu uzņēmumu, kas tur pat blakus, ja tas aizdegtos. Tur arī cilvēki peldējās. Manas rokas somiņas saturs jāpapildina ar peldkostīmu.
 Diena bija lieliska, kaut arī tā nav vēl galā :)

Mainīgais

Tā jau laikam ar mani ir.. sākumā pilnīgākais bēdu un neveiksmju periods.. Un tad pēkšņi viss notiek baigi forši :)
 Vakardiena bija jauka :) man ļoti patika gan Zaķusalā puķes plūkt, gan vakarā Andrejsalā ar latti..
 Šodiena bija super. Pirms gadiem 2 ,laikam, mani izvizināja ar motocikliem. Es tiem nezinu nosaukumus, bet tas laikam bija krosa motocikls. Bija forši :) Taču šodien.. Tas bija, kas daudz daudz superīgāks.. :) Ainažos man arī patika, taču šodien.. Pabiju Skultē (tajā, kas pie Lidostas) un Ķīpsalā pie Ostas Skatiem :) Bija skaisti. :)

Kad man vajadzēja draugu..

Šodien aizgāju uz solāriju, lai atkal nesāktu brēkt.. 24 h sausais likums..

 Man pietrūka drauga.. Tā jau reizi ir bijis.. pirms baaaaaigi daudziem gadiem. Tad sēdēju gultā un brēcu.. šķiet trīs dienas. Tagad ir mazliet savādāk.. Pirmkārt jau tāpēc, ka man bija varianti. Man kopš tās reizes ir uzradusies fantastiski mīļa, forša, jauka un vienkārši brīnišķīga draudzene, kura ir brīnišķīgākais mierinātājs, cilvēks, kurš mani saprot un pārdzīvo kopā ar mani. Otrkārt, lielu lomu nostrādāja tas, ka salīgu mieru ar cilvēku, kurā agrāk nevarēju ciest  to, ka viņš saka, ko domā. Patiesībā, man taču ir svarīgi, lai viņš saka, ko domā, nevis liekuļo. Viņš jau nesaka neko nepareizu. Laikam jau viņš ir draugs. Jo kurš gan cits ar mani līdz 2iem naktī sēdētu pie Daugavas Andrejsalā un dzertu caffee Latte.? Tāds, kurš pasaka, ka izskatos reāli sarkana, taču izsaka komplimentu par to, ko tieši visu dienu domāju.. Un daudz ar mani runā.. Kurš nevis pasaka, ka "jā jā.. šis un tas nav labs" tikai tāpēc lai tā pateiktu, bet paskaidro, kāpēc tas un šis nav labs, un vispār nav skaidrs par ko pārdzīvot, jo es taču esmu labāka, vai tad es pati t nemaz neredzu. Un jā. Man nākas tam noticēt. 

 Vispār šodien ir izdevusies diena. Biju Zaķusalā, saplūcu puķes un mazliet pastaigāju, kā arī iekaroju divus DUS Statoil.. daudz Lattes ir manī. Un tad dažas stundas Andrejsalā.. It kā tāda noplukusi vieta, bet naktī ...   Tas bija brīnišķīgi, ņemot vērā, ka Pasažieru ostā bija prāmis.. LIELS. Seven Seas Voyager. 

 Man šķiet, ka šī bija laba diena.. Jāgatavojas rītdienai.. kas zina, varbūt tā beigsies ar Xbox 360+ kinect :)

gariņi :D

nespēju nomierināties, ka es Māri redzēju Salacgrīvā, bet atpazinu tikai pēc viņa bagāžnieka!
 Vēl tagad atceros savu tekstu pie STATOIL, ka Salacgrīvā IR bunkurs vai kas tik pat interesants, jo ja nebūtu, tad arī Māris tur nebūtu.. FAK esmu gudra :D

ar novēlošanos

         Dzīve ir drausmīga. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka kaut kas nenotiek pēc mana prāta, kas savukārt man ir svarīgi. Jā, man patīk, ja viss notiek pēc mana prāta, tad varu murrrrāt kā kaķis.. Varbūt tāpēc, ka esmu kaķa gadā dzimusi..

             Lai nu kā.. jā.. Neesot it kā beigas, bet jauni sākumi..  šorīt pamodos un neraudāju.. varbūt dēl sausā likuma, bet varbūt dēļ manām ģeniālajām idejām.. Atkal kaut kas nenotika kā gribu, pat ļoti nenotika. Patiesībā ne tikai nenotika, bet vēl ar piedevām, kā- SAŅEM, KUCE! 

 Bet atcerējos filmu - Burlesque. Šēra dziedāja it kā skumju dziesmu, bet iedvesmojoši..

I’ve been brought down to my kneesAnd I’ve been pushed way past the point of breakingBut I can take itI’ll be backBack on my feet

               Šajā nelielajā  ķibelītē ir viens pluss- man ir pieredze (CV gan to nerakstītu). Un joks tāds, ka uz ceļiem arī mani tas vairs nenospiedīs.. Pluss vēl tas, ka cilvēks man sniedza "lieliskāko" pieredzi, pats vakar piedalījās, lai uz ceļiem nenospiestos. Pat nezinu, pati sevi mēģināju, vai tomēr tas otrs.. Jāpiemin, ka tā pieredze nemaz nav tik pozitīva.. Taču arī slikta pieredze ir pieredze. Varbūt BEIDZOT (cik man nācās par to domāt un lūgties... ja  es spētu nosirmot, es sistu pāri vissirmāko veci) ir izveidojies mans ilgi gaidītais aizsargmehānisms. 

            Tā nu mans 1,5 dienu raudāšanas maratons ir noslēdzies (Marek, tāpēc jau es mazāk nečurāju) veiksmīgi. Pateicoties manam ilggadējam pārdzīvojumu objektam. Tā tikai viņš uzdrīkstas ar mani runāt.  Dažreiz ir vērtīgi salabt un uzglabāt draudzīgas attiecības :)

             Tā kā šobrīd mazliet jūku prātā, man ir jaunas idejas, plāni, skatījumi :)

 Tagad atliek vien tam vēl noticēt :) 

Man bija kārtējās superīgās brīvdienas. Daudz saules, daudz jūras, pirts. Mazliet pabraukājos ar velosipēdu un daudz izskraidījos ar sunīti :)
 Tā ir superīga vieta :) Ar pārsvarā superīgām emocijām :) pankūkas no rīta.. Nesaprotu, kā vēl nav apnikušas.. Kārtējo reizi atsvaidzināju lietuviešu valodas zināšanas :)
 Man patīk tur būt :) Tur rodas idejas, var labi atpūsties un noslēpties no pilsētas :)