pirmdiena, 2012. gada 30. aprīlis

darbu rakstīšana ir jautra

[1:08:30] Force Majeure: zini tos līķu maisus?
[1:09:44] Linjchuks: laikam
[1:09:52] Linjchuks: melni?
[1:09:56] Force Majeure: jā!
[1:10:16] Force Majeure: trīs tādi ar tukšajām pudelēm un cigarešu pakām aizgāja
[1:11:07] Linjchuks: a kur tu līķu maisus mājās dabūji
[1:11:13] Linjchuks: tas man kka vairāk ziņkāri izraisa :D
[1:11:30] Force Majeure: tos sauc par līķu maisiem :D :D :D
[1:11:42] Force Majeure: tie ir tie lielie atkritumu maisi :D
[1:11:48] Linjchuks: :D

otrdiena, 2012. gada 17. aprīlis

tad nu tā- pušķi noķēru, gredzenu dabūju.. Varētu tā kā apprecēties :)
 Ir brīvptrātīgie?

svētdiena, 2012. gada 15. aprīlis

rūgts

Kāzas bija lieliskas. Ar asarām, smiekliem, tostiem. Ceremoniju dzimtsarakstu nodaļā neaprakstīšu, taču savu daudz maz panācu. Man patika. Mazliet aukstums darīja savu, taču viss nevar būt ideāli. Ja viss būtu ideāli, nebūtu izaicinājumu. Taču cilvēkiem ir nepieciešami izaicinājumi. Vakarā arī biju uzdevumu augstumos. Jauno sievu nosargāju un pušķi noķēru. Izrādās, ka esmu arī diezgan veikla un samērā lokana. Šonakt negulēju(vienīgi mājās plānoto 6h vietā 4h pagulēju). Patiesībā vienīgā negulēju. Pēc septiņiem no rīta izgāju atspirdzinošā pastaigā. Pamatīgi pasalu, satiku dažus suņus, pārbaudīju savu kurpju izturību. Tās ir izturīgas. Mazliet padancoju un puses mierināju. Brīžiem ieslēdzās skumju sajūta, ka esmu viena. Taču tā pāriet. Un pie tās ar laiku var pierast. Cilvēks ir diezgan elastīga būtne un pārciest var daudz. Tikai daudz kas balstās uz emocijām, kas savukārt daudz ko liedz izturēt. Agrāk nebiju emocionāla. Biju, bet ne tik ļoti, lai mani par emocionālu varētu saukt. Biju skaisti necietinājusies, jo man pieriebās, ka man sāp. Jo vairāk nocietinājos, jo sliktāka citiem kļuvu. Tad vienā brīdī parādījās saucamais aizsargmehānisms. Man sāpēja mazāk, kļuvu vienaldzīgāka. Nelaidu cilvēkus sev klāt, jo atkal varēja sāpēt. Un kā gan ne? Drīz pat scenāriju zināju no galvas, mēdzu kļūdīties vienīgi ar laiku. Tā bija galējība, kurā nonācu ne jau pēc idejas "joka pēc pamēģināšu kā ir savādāk". Es to izdarīju, lai pavisam nesajuktu prātā. Tad pienāca jauno apņemšanos laiks. Es apņēmos būt jaukāka, iecietīgāka un mīļāka. Saudzīgāka pret citiem cilvēkiem, nebūt tik paštaisna un ofensīva.. Bet man galīgi nesanāk, jo nepārtraukti ir kaut kādi šķēršļi, kas praktiski man liedz to visu ievērot- kaut kādas problēmas, visādas ķibelītes... Apstākļi, kuri pa varītēm cenšas pierādīt mani sliktu citiem- ar atmiņām, interpretāciju vai vienkārši neveiklu attieksmi..

piektdiena, 2012. gada 13. aprīlis

[cenzēts]

Šoreiz esmu mazliet pārcentusies. Ar savu egoismu, ar necieņu pret sevi. Un savā ziņā arī ar necieņu pret viņu.
Tāpēc 5os no rīta sēžu  gultā un raudu. Nevaru pat nevienu vainot, jo par visu šajā dzīvē ir jāmaksā. Varbūt karma pie vainas..
 Es viņu sāpināju, kā rezultātā tagad sāp man. Vajadzēja to paredzēt, bet, lai es kādreiz smadzenes izmantotu, kad runa ir par attiecību veidošanu..Biju maita..
 Neesmu īsti pārliecināta, ka varēšu viņu izmest tā pat kā to darīju ar pārējiem , kuriem nebiju īsti pa prātam, jo viņš ir mans mīļākais  draugs :(
 It kā ar to būtu par maz, zem mana loga uz bruģa guļ beigts kaķītis :(

piektdiena, trīspadsmitais..

Pirmkārt, jūtu, ka man ļoti pietrūks prakses vietas. Esmu iemācījusies daudz ko jaunu, taču es varēju arī vairāk..
Prakses atskaite uztur spriedzi pat līdz šodienai.. Vienalga, man viss izdosies :)
To, ko pati nevaru sevī attīstīt (atraisīt), to var citi.. Cits..
Man ir liels prieks par sevi, ka beidzot varu kādu padarīt traku arī bez greizsirdības scēnām (nav man raksturīgas it kā, bet ja nu kas..), bez dusmu lēkmēm (ĻOTI raksturīgi man) vai baigo raudāšanu (Raksturīgi man, taču ne publiski)..
 Tūliņ sāksies mazā panika rītdienas kāzām+ es gribu ar dažiem materiāliem  tikt galā + gribu ar dažiem kilogramiem tikt galā+ vēl + vēl + vēl..
 Jūtu pavasari galvā..

otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis

Spangled

Jūtos kā baigā cūka šodien!
 Un slikti!
Un pārēdusies!
un dumja!
 labi, jo publiski uzdisru jauniņajiem
 Bet vispār slikti, jo esmu baigā cūka un pārēdusies. Neesmu cūka, jo pārēdos, tā pat cūka

pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis

This might be crazy

Pēc melnās strīpas VIENMĒR nāk baltā :)

Šodien CityFitness skanēja vairākas coldplay dziesmas.. Vēl jautājumi, kāpēc viens no brīnišķīgākajiem sporta klubiem? :)

treniņš baigi labs :) no rīta jāatkārto :)

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis