Otrādi

Labu gribēdama atvēru grāmatu- "Mīļotajam cilvēkam", taču uz mani tas kaut kā dīvaini iedarbojās.. Tajā vietā, lai tas attīstītu kaut kādā mērā labestību, es palieku tikai neiecietīgāka.
 Bet kā jau esmu 1 000 000x iepriekš teikusi- es neko nedaru bez iemesla. Nekas nenotiek bez iemesla.
Negribu vairs zeķītes. Cimdiņus arī ne. Es gribu, lai nekad mūžā nebūtu viņu pazinusi.
 Un par cilvēku kratīšanu- jā es uzskatu , ka cilvēkus vēl joprojām vajag kratīt, jo pēc maniem aprēķiniem (kuri noteikti ir neprecīzi) tiem vajadzētu kļūt normāliem pēc sakratīšanas. Nav runa par interesēm, kuras, katram ir citas, bet par uztveri. Par domāšanu, par robežām (kuras man tik ļoti patīk).

Šodien aizdomājos- es ļoti ceru , ka es viņam nepatiku. Jo es negribu, lai man ar viņu būtu kaut kas kopīgs. Negribu!

Lai nu kā, baigi super, ka Rihards trešdien izvilka mani uz Karalisko improvizācijas teātri. Vairāki labumi- 1) kaut arī sākotnēji uz to skeptiski skatījos, sanāca tomēr pasmieties.. 2) Uzzināju vel kaut ko par neglītajām :D :D :D
Šķiet, ka daži cilvēki ir radīti, lai neļautu sajukt man prātā un uzturētu manī manu labo garastāvokli :D

troļļu un putnubiedēkļu ēra

Labrīt!

Šis ir kārtējais interesantais rīts, kad mana galva vai plīst no domām, pārdomām un idejām. Pirmkārt, man ir kārtējais naids pret vīriešiem, kā rezultātā dabū ciest arī tie, kuriem nemaz nav nekāda sakara ar maniem negadījumiem.
 Diemžēl, ja pārdzīvoju - tad pārdzīvoju. Tad man, diemžēl, nekas nelīdz, ja nu vienīgi atpakaļ pagrieztais laiks, lai varu iebīdīt visu tā kā es vēlos.
Lai nu kā.. šodien, malkojot Mocha, radās doma, ka es negribētu VIŅU vēlreiz uztvert kā pirms dažām dienām. Es gribu neiespējamo. Ir divas iespējas- normāls atmiņas zudums- neko neatceros, tātad nekas nav bijis. Vai nekas nebūtu bijis. Abi varianti diez gan nereāli.. Jā, man pāries. Es kaut ko izdarīšu ar sevi un viss būs atkal skaisti. Taču tas nenotiek vienā dienā..
Lai nu kā- spārnus man ļoti skaisti apgrieza.. Nāksies lidot ar slotu.
 Bet par manām dusmām- Man nepatīk, ja mani neklausa. Ja es saku- gribu būt vienīgā, tad es tā arī domāju! Un man patīk, ja viss notiek tā kā es gribu! Bet tad es kaut ko nesaprotu.. Ja tas .. ee.. Otrs nespēj to nodrošināt, tad , kur ir problēma pateikt- "Piedod! Es drāžu veselu baru aitu (troļļus tajā skaitā) un es nevaru nodrošināt, ka būsi man vienīgā!"?
 No iepriekšējiem piedzīvojumiem, ja tā var teikt, esmu mazliet sapratusi (nē, es to nesaprotu, bet pieņemu, ka tā ir!), ka šobrīd modē ir troļļi un putnu biedēkļi kā sieviešu skaistuma etalons. Klāt jāpievieno, lai nemāk gatavot ēst un augstākā izglītība arī ir jāizsvītro... Ja tā ir (un tā ir), tad es negribu būt no tām, kuras šobrīd ir modē. Protams, var jau domāt, ka gudrās aizbiedē vīriešus. Tādā gadījumā- esmu pamatīgi sabojājies aparāts- mani nevar nosaukt par trolli, es esmu gudra, ar augstāko izglītību, ar interesēm un es māku gatavot ēst. Taču tas ko es gribu, dabū tās, kuras ir pilnīgs pretstats man! Kā es zinu par citām? Ir viena lieta- 90%  gadījumi sieviešu nemāk turēt muti.Un pasaule ir sasodīti maza.

Vīrieši meklējot normālas meitenes!!? Kāds ir definējums "normāla meitene"? Kādreiz izstāstīšu savu pieredzi par "normālajām meitenēm"