Šī diena ir pārāk emocionāla priekš manis. Divas reizes atzinu, ka esmu sentimentāla- vienu reizi kādam otru- pati sev.Viss sākās stundu pirms bija jādodas uz tauku dzīšanu, pamanīju, ka arī ir brīnišķīgs laiks, un noteikti, bija brīnišķīgs saulriets.. es to neredzēju, bet atcerējos mazo princi... viņš reiz skatījās saulrietu četrdesmit trīs reizes.. "kad ir skumji, tad patīk saulrieti".. Lai nu kā.. Man pietrūkst cilvēki.. Ar visu to, ka esmu pēc pārliecības mizantrops! Nu ne visi man pietrūkst... šovakar tie ir divi. Vienu es atcerējos pēc sarunas ar kādu citu cilvēciņu.. tiesa gan, es viņu nekad nesatikšu, jo viņa vairs nav..
Otru es neaizmirsīšu.. bija nāvīgi jautras lekcijas. Un man viņas tieši tāpēc pietrūkst.. Tieši šodien kādai senai, bet labai paziņai meklēju noderīgus materiālus savā datorā un kaut ko atradu, ko nekad iepriekš nebiju redzējusi. Bildes un zīmīte man. No Viņas, tieši tajā brīdī, kad iedomājos, ka man tik ļoti pietrūkst viņas sabiedrības lekcijās... Tiešām esmu sentimentāla- graužu šokolādes pārslas ar pienu un raudu.. Nožēlojami.. būs vēlāk šis jādzēš ārā..
