???

Laikam jau nekad nesapratīšu- kā no citiem var prasīt to, ko paši nespēj izpildīt? Nav runa par pakalpojumiem, bet gan par attieksmi un izdarībām.
 Vai arī, kāpēc ir jātēlo tas, kās patiesībā nemaz nav?  Varētu jau domāt, ka man kā blondīnei nepielec, bet es tiešām nesaprotu..  Un es neesmu blondīne!
 Kāpēc tik ļoti jāmazina cilvēciskums?

šī vakara pārdomas

Nevēlos, lai citi domā.
Domāšana man padodas labi. Protams, es padomāju ( tas ir kas tāds, kas citiem nepatīk). Lai kā arī necenstos apspiest emocijas, tas nav viegli! Tiesa gan kaut kas ir mainījies. Dažas dienas nedēļā man nesanāk ( un labi vien ir) domāt par lietām, notikumiem, cilvēkiem, kuri sāp, taču nekas jau nav mūžīgs..
 Un šī ir pirmā diena nedēļā ( nedēļa sākas otrdienas vakarā), kad sanāk domāt..

nomest

saplēst trauku kalnu, saplēst dārgu mašīnu, saplēst mājai logu..

kaut kā līdzīgi es jūtos- kā saplēsts trauku kalns, sašķaidīta mašīna vai izsists logs..
Atklājās kaut kas pavisam interesantu.  Izmantoju plāksterus. jau 3.. nožēlojamākais ir tas, ka to atklāju tik vēlu un savā blondajā galviņā iedomājusies, ka man pret tiem kaut kas tiešām bijis.. naivums.. tādā vecumā...
 kā cilvēkam, kurš vienmēr izmanto smadzenes, ne sirdi.. nepiedodami..

i don't really care

man patīk sapņot atvērtām acīm. Iespējams tas nepiepildīsies, bet ja nu tas ir TIEŠI TAS , kas mani uztur pie pēdējām prieka paliekām?