ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Kā pasauli glāba no nežēlīga ļaunuma (žēlīgs tas nemēdz tā pat būt)

Vārdi, protams, mainīti (šaubos, ka kādam pasē tādu atradīsi).
 Bija reiz viena blondīne ( tik tiešām- blondīne). Viņai viss bija brīnišķīgi- pati un viss apkārt. Līdz vienai nelaimīgai dienai, kad šķiet viss sagriezās ( Viņa raudāja pildspalvas dēļ- nu, goda vārds- Blondīne) Nekas vairs nebija labi Nr1.Taču nekas nekas.. Viss , kas notek, notiek uz labu.
Nākamais spēriens bija vēl sāpīgāks Nr 2 (-13 kg 3 nedēļu laikā- mazliet sāpīgi.) Tagad viņa bija ne tikai resna, bet arī neglīta un dumja ( to spēj tikai un vienīgi blondīne). Laiks dziedē visu.. nu gandrīz visu. Kad pēdējo reizi ar viņu runāju ( nu tā- neverbāli), viņa vēl bija resna, neglīta, dumja utt.
Pēc Nr 2 bija vēl 2 Nr jeb Zaldāti, kuri, viņas dzīvi un viņu pašu padarīja neizturamu. Dzīve atveseļojās- viņa pati... "Vēlies mani novākt? Ņem numuriņu un stājies rindā".
 Taču tad kaut kas notika.. Laiku jau atpakaļ nepagriezt, bet izrādās, ka var mainīt domāšanu..

  1. Tā var mainīties pati;
  2. To var ar atkārtojumiem un agresīvi mainīt.
Lācis to izmainīja. Gāju ar Blondīni pāri tiltam un . Viņa bija skaista, galīgi ne resna un ar tādām domām, ka dumjai tādas nepiespēlēsi.. Līdz ar to arī citi mazāk cietīs. Mazāk ļaunuma un riebuma sevī.

Ar cieņu- lietussargs