new year's eve..

nav ne jausmas , kas šodien būs.. izskatās pēc miegaina vakara. nekāda jautrība nav padomā, bet viss jau var mainīties :) kā vienmēr :)

Lai nu kā- novēlu katram ļoti laimīgu jauno gadu :) jaunus piedzīvojumus, jaunu pieredzi, jaunus cilvēkus sev apkārt..
Pārdomājot šajā gadā sastrādāto- nemaz tik traki nav, kā pirmajā mirklī likās.. vienīgi tā energy drinks lieta (Marek, Tev nav man katru reizi par tiem jaatgādina)..

krāsainie dūmi

Man šķiet, ka tā arī ir- kaut ko zaudējam, lai kaut ko iegūtu. Pēc šodienas- divi atgadījumi- nav saistāmi, bet līdzvērtīgi- secinu, ka daži cilvēki ir tam domāti (nav jau primārā nozīme, bet viena no), lai liktu man nebūt tik mizantropiskai, lai parādītu, ka ir arī kaut kas labs nevis tikai riebīgi..

crazy, crazy world! :)

  Kas to būtu domājis, ka kaut kas var tā izmainīt cilvēku. Runa, protams, ir par mani ( jo esmu taču līdz riebumam egocentriska un visādi citādi jocīga). Lai nu kā- tagad ir ierobežojumi (Thank's God sporta klubs un otra izvirtība nav skarta) un jauninājumi. Piemēram, mans iznāciens 2.janvārī- es biju to pelnījusi :)) Varbūt būs vairāk laika, lai uzpulētu savu egoismu un satikt kādu jauku cilvēciņu mazām izklaidītēm, par vīnu gan nāksies aizmirst, būs vien jāiztiek ar fake mojito un svaigi spiestu sulu, bet mēs jau nospriedām, ka izklaidēties protam dažādi- gan pa smalko, gan baigi nesmalki :D
 Man patīk Ziemassvētki.. laikam ģimenes saliedētības dēļ, lai gan šie svētki varēja dažam beigties slimnīcā.. Taču nezāles neiznīkst :))

stūrgalvība un aklums..

kārtējais gadījums, kas pierāda, ka mans naivums un stūrgalvība ir neizmērojami..
jā, mani brīdināja un jā, es neklausījos ( kā jau parasti)
man negribētos vairs dzirdēt "es taču Tev teicu.." vai "Vai tad es Tevi nebrīdināju? "
sanāk tā, ka tie kuri centās darīt labu, es noraidīju un tagad jūtos slikti.. :(
 Viņi tiešām gribēja man tikai labu nevis sanaidot :(

rīts gudrāks par vakaru

[5:25:03] Force Majeure: nu zin- ja ir nepieciešamība sniegt pofesionālu padomu- es to varu
[5:25:18]  [̲̅MT̅**V̲̅]: Es zinu..Tu tada vnm esi bijusi
[5:25:18] Force Majeure: bet es nemāku vairs sev nevienu pielaist klāt
[5:25:54]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: nu...tev ir jaljauj kadu laist sev klaat,jau jau pati nevari
[5:26:14] Force Majeure: es tā vairs nespēju
[5:26:27]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: hmm
[5:26:40] Force Majeure: un laikam arī vairs nepriecājos par sev pievērsto uzmanību
[5:27:02]  [̲̅M̲̅T̲̅**V̲̅]: varbuut Tu paliec pieaugusi?

...(-_-)...

Cilvēkiem ir viena slikta īpašība, tā gan nav novērota visiem, bet gan ļoti daudziem- nemeklēt trūkumus sevī. Un vēl apvainoties, ja uz tiem kāds norāda.. pasarg Dievs, ja vēl argumentējot un ar pierādījumiem.. iekšējās pasaules gals garantēts. Tā tukšā runāšana "neviens nav ideāls" ,laikam, uz pašu teicēju neattiecas..

 ieteikums: paņem lapu (jo lielāku, jo labāk, jāraksta patiesībā būs daudz) un GODĪGI priekš sevis saraksti savus trūkumus. Nav runa par lieko svaru vai šķību degunu, bet par iekšējo būtību. Un nelīdzēs- kāds esmu tāds esmu! Saraksti trūkumus!

drama, lies..

kā lai es tagad zinu, kurš ir īstais? Kuram lai ticu un uzticos? Ar nožēlu jāatzīst, ka apkārt ir viena vienīga nodevība, neizpratne un pārpratumi..
 kārtējo reizi sastopos ar "savā acī baļķi neredz, bet cita acī skabargu gan.."
 jā, labi! Paštaisnums ir ļoti veselīgs, bet līdz zināmai robežai! Tikai ir viena ķibelīte- nu, man ir absolūti vienalga :)

 Pēc Džona Loksa vārdiem- cilvēks piedzimst kā balta lapa.. daži ir pamatīgi sasmērējuši savu lapu..

ar šokolādes pārslām nebūs līdzēts

Šī diena ir pārāk emocionāla priekš manis. Divas reizes atzinu, ka esmu sentimentāla- vienu reizi kādam otru- pati sev.Viss sākās stundu pirms bija jādodas uz tauku dzīšanu, pamanīju, ka arī ir brīnišķīgs laiks, un noteikti, bija brīnišķīgs saulriets.. es to neredzēju, bet atcerējos mazo princi... viņš reiz skatījās saulrietu četrdesmit trīs reizes.. "kad ir skumji, tad patīk saulrieti".. Lai nu kā.. Man pietrūkst cilvēki.. Ar visu to, ka esmu pēc pārliecības mizantrops! Nu ne visi man pietrūkst... šovakar tie ir divi. Vienu es atcerējos pēc sarunas ar kādu citu cilvēciņu.. tiesa gan, es viņu nekad nesatikšu, jo viņa vairs nav..
 Otru es neaizmirsīšu.. bija nāvīgi jautras lekcijas. Un man viņas tieši tāpēc pietrūkst.. Tieši šodien kādai senai, bet labai paziņai meklēju noderīgus materiālus savā datorā  un kaut ko atradu, ko nekad iepriekš nebiju redzējusi. Bildes un zīmīte man. No Viņas, tieši tajā brīdī, kad iedomājos, ka man tik ļoti pietrūkst viņas sabiedrības lekcijās...  Tiešām esmu sentimentāla- graužu šokolādes pārslas ar pienu un raudu.. Nožēlojami.. būs vēlāk šis jādzēš ārā..

1

viena!!

Kā pasauli glāba no nežēlīga ļaunuma (žēlīgs tas nemēdz tā pat būt)

Vārdi, protams, mainīti (šaubos, ka kādam pasē tādu atradīsi).
 Bija reiz viena blondīne ( tik tiešām- blondīne). Viņai viss bija brīnišķīgi- pati un viss apkārt. Līdz vienai nelaimīgai dienai, kad šķiet viss sagriezās ( Viņa raudāja pildspalvas dēļ- nu, goda vārds- Blondīne) Nekas vairs nebija labi Nr1.Taču nekas nekas.. Viss , kas notek, notiek uz labu.
Nākamais spēriens bija vēl sāpīgāks Nr 2 (-13 kg 3 nedēļu laikā- mazliet sāpīgi.) Tagad viņa bija ne tikai resna, bet arī neglīta un dumja ( to spēj tikai un vienīgi blondīne). Laiks dziedē visu.. nu gandrīz visu. Kad pēdējo reizi ar viņu runāju ( nu tā- neverbāli), viņa vēl bija resna, neglīta, dumja utt.
Pēc Nr 2 bija vēl 2 Nr jeb Zaldāti, kuri, viņas dzīvi un viņu pašu padarīja neizturamu. Dzīve atveseļojās- viņa pati... "Vēlies mani novākt? Ņem numuriņu un stājies rindā".
 Taču tad kaut kas notika.. Laiku jau atpakaļ nepagriezt, bet izrādās, ka var mainīt domāšanu..

1. Tā var mainīties pati;
2. To var ar atkārtojumiem un agresīvi mainīt.

Lācis to izmainīja. Gāju ar Blondīni pāri tiltam un . Viņa bija skaista, galīgi ne resna un ar tādām domām, ka dumjai tādas nepiespēlēsi.. Līdz ar to arī citi mazāk cietīs. Mazāk ļaunuma un riebuma sevī.

Ar cieņu- lietussargs

Ar kanēļa garšu

Man šķiet, ka nemaz neesmu labāka par viņiem. Tāda pati. Varbūt Jūs esat pie vainas, ka esmu tik daudz mācījusies un pielietoju to praksē. Par tādu mani padarāt Jūs. No vienas puses labi, bet no cilvēciskās??? Varbūt tā pat būs vieglāk.

Hey, Kitty :)

http://www.liepajniekiem.lv/lat/tv-kurzeme/aktualie-sizeti/2011/06/22/saulgriezu-misterija-bunkas-plavas/



mums ir ar ko lepoties :)

Atkal jau sievietes un atkal tie vīrieši

Grāmatās, žurnālos, gudros  Tv raidījumos sievietēm stāsta- neuzdodiet vīriešiem TOS jautājumus!!! Kurus?? "Vai es Tev patīku?", "Vai Tu mani mīli?", "Vai es esmu skaista?" utt. Jo šādi jautājumi vīriešu atbaidot. Nabadziņi, tad redz kas viņus spēj nobiedēt- daži sīki jautājumi. Esmu ar mieru- neuzdošu TOS maģiskos jautājumus. Taču pēdējā laikā atkal esmu saskārusies ar galīgi netiešu, bet tomēr diskrimināciju. Esmu  novērojusi, ka vīriešiem labprāt patīk uzdot TOS jautājumus sievietēm... Kur ir loģika?? Savā ziņā vīrieši tā izvairās no komunikācijas. Vai man arī tā vajadzētu darīt? Sākt uz viņiem šķibi skatīties pie jautājumiem par manām izbijušajām attiecībām? Apvainotu skatienu uztaisīt un skriet, ko kājas nes, kad pajautā "par mums" vai attieksmi? Tā arī es varu. Pēc kā tas izskatīsies??

ar asarām

Neesmu nekad raudājusi pie "Titānika" vai "Romeo & Juliet" vai "Remember me"
 bet raudu skatoties C.S.I un Kāsla metode...

9.maijs. kādi vēl svētki??

Šodien braucot trolejbusā, kurš bija pārbāzts vairāk, kā dažās piektdienas vai sestdienas naktīs, sāku domāt. Ar ko īsti atšķiras 9.maijs no Draudzības dienu gājiena?
 Un izdomāju. Draudzības dienā ar savādāku seksuālo orientāciju cilvēki cenšas pierādīt, ka ir tāda pati sabiedrības daļa kā pārējie. Un pareizi dara. Savukārt 9.maijā LIELA sabiedrības daļa kaut ko svin! LATVIJĀ!!! Ko pie velna viņi svin? To, ka krievu armija savā laikā tik daudzus latviešus un citus nogalinājuši? Noskatījos vienu videoklipu, kurā Dobelis aicina krievus un citus, kurus tas saista 9.maijā doties uz sarkano laukumu un raudāt un svinēt un plivināt (ko nu viņi tur vēlās) savu uzvaru. Es viņam pievienojos! Ja reiz dzīvo Latvijā, tad svinam Latvijas svētkus, nevis atzīstam "9.maiju".
 Starp citu- vislielākie sūdu metēji draudzības dienas gājienā, varu derēt, ir tie paši, kuri, tik ļoti priecājās par tā sauktajiem 9.maija svētkiem.
Un kāds sakars mana vecuma krieviņiem ir ar 9.maiju? Paši piedalījās karā, vai no malas vēroja? Varbūt vidusskolās vajadzētu vairāk stāstīt par šo datumu?Arī tā sauktajās krievu skolās- un nevis no aspekta- "kā mēs viņus..!!", bet gan par to, cik daudz latvieši un citi nomira.
Lai nedomātu, ka es te naidu kurinu, aicinu iepazīties arī ar http://sivens.wordpress.com/2009/05/09/9-maijs-izvarosanas-svetki/

darbarīki

Nekādā gadījumā neesmu feministe, jo man ir "īpašas attiecības" ar sievietēm.
     Bet te nu atkal ir kārtējā pārdoma..Varētu mēģināt pasniegt kā cilvēciskā faktora trūkumu.Pirmkārt un galvenokārt , mēs visi esam cilvēki. Pēc tam gan mēs sākam sadalīties - Sievietes un Vīrieši.
     Vīrieši, nez kāpēc, tiek uzskatīti par stipro dzimumu. Vai tiešām muskuļu masas dēļ? Izrādās, ka esot vēl kaut kas. Viņi esot gudrāki par sievietēm. Sievietes esot naivas, vājas, lētticīgas un galvenokārt visa uztvere balstās uz emocijām un ja reiz uz emocijām, tad nav pārāk gudras.Pa reizei pārlasot kādu rakstu, kurā skaisti uzsvērta šī "būtiskā" atšķirība vai dzirdot , kādu komentāru no tā dēvētā stiprā dzimuma, gribu kliegt no šausmām, jo patiesībā tā taču nav, vai ne? Taču tā ir.. Sanāk, ka arī tāda esmu...
     BET es neaizstāvu vīriešus!
     Noteikti ir kāds, kurš to izdomāja- sievietes ir vājas un vīrieši ir stipri. Un noteikti ir kāds, kurš no visas sirds to ir sludinājis, lai piesaistītu sekotājus ( kāpēc man prātā nāk luterānisms?). Un tas noteikti nenotika vakar..
       Sievietes nav vājas un vīrieši nebūt nav tie stiprie, tas ir tikai uzskats. Ir ieskaidrots, ka vīrieši raudāt nedrīkst un pārlieku izrādīt emocijas arī ne, jo tas taču neesot vīrišķīgi. Sievietes drīkst to darīt (un dara) un tā tiek uzskatīta par vājuma pazīmi (vai es tikai te nav dzimuma diskriminācija?? ). Spēcīgi skaitās būt par akmeni, nocietināties un būt vēsam. Vai zinājāt, ka akmens laikmetā no akmens gatavoja cirvjus un āmurus??? Nav pārāk glaimojoši, ne?
     Man kā reiz ir jauna apņemšanās- es nepiedalos tajās muļķīgās spēlītēs.

what did i expect..?

Esmu nodzīvojusi 8623 dienas.
 nemaz negribu domāt, cik no tām esmu pacentusies sev sabojāt. Tā gadās ar cilvēciņiem, kuri nemācās ne no citu, ne savām kļūdām ( kāpēc man šķiet, ja tiktu veikts pētījums par cilvēkiem , kuri kļūdās, es būtu saraksta augšdaļā??? )
 Katru reizi pēc "negadījuma" es pati sev apsolos- tā vairāk nenotiks, es to vairāk nepieļaušu.. Laikam jau tikai līdz nākamajai reizei..
 Nevar jau vainot tikai otru pusi (viena pagale nedeg), ko man labpatiktos darīt, taču jāsāk būs pārdomāt- ko es daru nepareizi? Kas ar mani ir nepareizi?
 Jā, es dzīvoju galējībās- vainīga es vai Tu.. es nepieļauju "coincidence of circumstances". Man nenotiek tāpēc , ka tā notika.. Man notiek , jo ir iemesls. 
 Lai nu kā.. es lidoju ar slotu... 

Par sievietēm un vīriešiem

"Ir divu veidu meitenes- tādas, ar kurām guļ un tādas, ar kurām veido attiecības"

 Esmu domājusi, kāpēc vīrieši parasti izvēlas sievieti nevis otrādi?!! Aizdomājos par ģimenes galvām un uzturēšanu- vīrietis izvēlās, ko uzturēt un lutināt. Materiālās vērtības... Būtībā tam varētu būt salīdzinājums ar skaistumkonkursu. Tu, sieviete, gories, kamēr kāds Tevi pamanīs un izvēlēsies. Mani personīgi tas apbēdina, jo negribu, kādam pierādīt, ka esmu tā labākā- man, piemēram, tā pat tas ir skaidrs. Tas sanāk teju vai pēc sacīkšu principa- uzvar tā, kura savākusi vairāk punktiņus.
    Un vīriešu divkosība? Nevar it kā nevienu diskriminēt ne pēc dzimuma, ne arī citādi, taču šādu divkosības paveidu neesmu novērojusi sievietēm.
   Sieviete un vīrietis pirmo reizi satiekas. Viņi brīnišķīgi pavada vakaru un vakara noslēgumā viņi abi nonāk gultā. Pastāv dažādas iespējas.

• Viņi aizmieg;
• Viņiem līdz rītam ir brīnišķīgas sarunas par dzīvi, otro pasaules karu un potenciālo vīna karti abu potenciālajā café;
• Viņiem ir sekss.

Gandrīz neviens heteroseksuāls vīrietis neatteiksies no seksa ar sievieti. BET!!! Vīrietis dabūjis, ko vēlas (visticamāk, ka sieviete arī vēlējās), vairs nevēlēsies ar šo sievieti veidot attiecības, jo paskat, cik viegli bija dabūt viņu gultā, tad jau viņa tā ar visiem..  Jā, protams, ir tādas sievietes, kurām attiecības un saistības sagādā galvassāpes un ielaižas līdzīgos piedzīvojumos.
  Taču sievietēm ir jāciena sevi un arī vīriešiem būtu jāciena sievietes, neatkarīgi no tā, kādas viņas ir. Kaut arī sievietes mēdz apgalvot, ka one night standing neko nenozīmēja, liela % iespējamība, ka tā ir izlikšanās, nevajag mums aplauzt spārnus..

   Uz manu repliku "Ir divu veidu meitenes- tādas, ar kurām guļ un tādas, ar kurām veido attiecības", man uzdeva jautājumu - vai tad ar tām , kurām veido attiecības, ar viņām neguļ?
 Domāju, ka guļ, bet to nedara pirmajā naktī satiekot un pēc tam nepazūd un neapmet kažociņu uz otru pusi. Viņas tiek cienītas un tiek ņemts vērā, ka viņa ir personība, ne tikai caurums..

...

Ja, kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni. Ikvienam ir skaidri un gaiši redzams, kas savas dzīves labā būtu darāms citiem, bet neviens nezina, ko iesākt ar savējo. /Paulu Koelju/

Acis un Matukrāsa

kādu laiku atpakaļ, kad biju pārliecināta blondīne, vienmēr domāju, ka man autovadītāji ļauj šķērsot ielu pie sarkanās gaismas, kāds glīts džentlmenis laiž mani priekšā sev veikala rindā vai ejot kopā ar savu dāmu pa kluso lūr uz mani, tikai tāpēc, ka biju blondīne..
 Taču šodien atklājās kas jauns!
 Es vairs neesmu blondīne, bet šodien pie ĻOTI aktīvas satiksmes, kad ar vienu jautrīti devāmies uz staciju, autovadītājs apturēja savu transporta līdzekli un ļāva man šķērsot ielu pie sarkanās gaismas.. Un RIMI.. Paķēru SPRITE  un fantastiskos zefīriņus.. Rindas bija milzīgas. Apstājos vienā, kur priekšā man stāvēja vīrietis. Ebrejs. To sapratu pēc kipas. Viņš pasmaidīja un palaida mani sev priekšā..
 Tātad.. ar manu matu krāsu nav nekāda sakara, ka cilvēki pret mani izturas labi.  Dažreiz domāju, ka tie ir atsevišķi cilvēki, kuru pienākums ir attīstīt manī kaut nedaudz filantropiju.. Ar domu, ka pamanīšu, ka citi pret mani izturas labi un tad attiecīgi izturēšos tā pret citiem..
 Taču ir vēl viena versija, kuru noklusēšu.. Man nepatīk izklausīties iedomīgai :)

"MelnsRozāBaltsBrūns", Konstitūcijas šamaņi un citi zvēriņi

Kaut arī diena vēl nav galā, šī diena līdz šim brīdim ir izdevusies ar uzviju!
   Viss sākās ar to, ka nevarēju no rīta pamosties. Modinātājs no 7iem troksni taisīja, bet es jau pacietīga.. Beidzot 8:45 mammīte ienāca istabā un pajautāja, vai gadījumā uz skolu nav jādodas. Paskatījos pulkstenī un atbildēju: "Protams, māmiņ, bet uz sporta klubu arī varu paspēt" izvēlos no gultas un tiešām... neaizgāju uz apdrošināšanas tiesībām, taču kārtīgi "izballējos" fitnesa nodarbībā. Pēc tam priecīga devos mājās, lai somas samainītu. Un kā gadījās kā nē- man pēc 14 minūtēm trolejbuss. Skrēju!!! cauri parkam! Taču kā vienmēr paspēju, lai gan tiešām likās, ka visu nokavēšu!
   Pēc pirmās lekcijas atkal devos prom, taču visus darbiņus izdarīju... sen tik ātri nebiju rakstījusi kontroldarbu. Devos uz Latvijas Universitāti klausīties promocijas darba aizstāvēšanu. Ja godīgi- ko tādu pat iedomāties nevarēju.. Tās atbildes.. argumentācija...zināšanas..

 Lai nu kā... manas pēdējās pašcieņas paliekas ir sagrautas!! Taču tas bija interesanti... 5 gadu laikā es šaubos, ka man izdosies tādu informācija apjomu apgūt, bet es vienmēr varu pamēģināt :) 

p.s. cepumiņi ar šokolādes gabaliņiem

???

Laikam jau nekad nesapratīšu- kā no citiem var prasīt to, ko paši nespēj izpildīt? Nav runa par pakalpojumiem, bet gan par attieksmi un izdarībām.
 Vai arī, kāpēc ir jātēlo tas, kās patiesībā nemaz nav?  Varētu jau domāt, ka man kā blondīnei nepielec, bet es tiešām nesaprotu..  Un es neesmu blondīne!
 Kāpēc tik ļoti jāmazina cilvēciskums?

šī vakara pārdomas

Nevēlos, lai citi domā.
Domāšana man padodas labi. Protams, es padomāju ( tas ir kas tāds, kas citiem nepatīk). Lai kā arī necenstos apspiest emocijas, tas nav viegli! Tiesa gan kaut kas ir mainījies. Dažas dienas nedēļā man nesanāk ( un labi vien ir) domāt par lietām, notikumiem, cilvēkiem, kuri sāp, taču nekas jau nav mūžīgs..
 Un šī ir pirmā diena nedēļā ( nedēļa sākas otrdienas vakarā), kad sanāk domāt..

nomest

saplēst trauku kalnu, saplēst dārgu mašīnu, saplēst mājai logu..

kaut kā līdzīgi es jūtos- kā saplēsts trauku kalns, sašķaidīta mašīna vai izsists logs..
Atklājās kaut kas pavisam interesantu.  Izmantoju plāksterus. jau 3.. nožēlojamākais ir tas, ka to atklāju tik vēlu un savā blondajā galviņā iedomājusies, ka man pret tiem kaut kas tiešām bijis.. naivums.. tādā vecumā...
 kā cilvēkam, kurš vienmēr izmanto smadzenes, ne sirdi.. nepiedodami..

i don't really care

man patīk sapņot atvērtām acīm. Iespējams tas nepiepildīsies, bet ja nu tas ir TIEŠI TAS , kas mani uztur pie pēdējām prieka paliekām?