Nekādā gadījumā neesmu feministe, jo man ir "īpašas attiecības" ar sievietēm.
Bet te nu atkal ir kārtējā pārdoma..Varētu mēģināt pasniegt kā cilvēciskā faktora trūkumu.Pirmkārt un galvenokārt , mēs visi esam cilvēki. Pēc tam gan mēs sākam sadalīties - Sievietes un Vīrieši.
Vīrieši, nez kāpēc, tiek uzskatīti par stipro dzimumu. Vai tiešām muskuļu masas dēļ? Izrādās, ka esot vēl kaut kas. Viņi esot gudrāki par sievietēm. Sievietes esot naivas, vājas, lētticīgas un galvenokārt visa uztvere balstās uz emocijām un ja reiz uz emocijām, tad nav pārāk gudras.Pa reizei pārlasot kādu rakstu, kurā skaisti uzsvērta šī "būtiskā" atšķirība vai dzirdot , kādu komentāru no tā dēvētā stiprā dzimuma, gribu kliegt no šausmām, jo patiesībā tā taču nav, vai ne? Taču tā ir.. Sanāk, ka arī tāda esmu...
BET es neaizstāvu vīriešus!
Noteikti ir kāds, kurš to izdomāja- sievietes ir vājas un vīrieši ir stipri. Un noteikti ir kāds, kurš no visas sirds to ir sludinājis, lai piesaistītu sekotājus ( kāpēc man prātā nāk luterānisms?). Un tas noteikti nenotika vakar..
Sievietes nav vājas un vīrieši nebūt nav tie stiprie, tas ir tikai uzskats. Ir ieskaidrots, ka vīrieši raudāt nedrīkst un pārlieku izrādīt emocijas arī ne, jo tas taču neesot vīrišķīgi. Sievietes drīkst to darīt (un dara) un tā tiek uzskatīta par vājuma pazīmi (vai es tikai te nav dzimuma diskriminācija?? ). Spēcīgi skaitās būt par akmeni, nocietināties un būt vēsam. Vai zinājāt, ka akmens laikmetā no akmens gatavoja cirvjus un āmurus??? Nav pārāk glaimojoši, ne?
Man kā reiz ir jauna apņemšanās- es nepiedalos tajās muļķīgās spēlītēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru