Solārijam, pavisam noteikti, ir kaut kāda ietekme uz manu prātu. Varētu domāt, ka to var pielīdzināt jogai, taču tajās 10 minūtēs piedzīvoju milzīgu domu kopumu, kuru saliku tādā, kā kolāžā, kas man daudz ko pateica priekšā. Nonācu pie vairākiem atklājumiem/secinājumiem.
Pirmkārt- Es vairs neesmu gatava attiecībām. Varu paskaidrot kāpēc- Tāds attiecību modelis, kuru es vēlētos, vienkārši neeksistē un man ļoti nepatīk samierināties- tik ļoti, ka vienkārši nesamierinos.
Otrkārt- veltīšu laiku vairāk sev, savai izaugsmei.
Treškārt- izskatās, ak lielai daļai esmu radījusi nepareizu priekšstatu par sevi, šķiet tas būs jāmaina, jo no sevis nekas pats nemainās.
Labprāt pievienotu ceturtkārt, kurā aprakstītu, ka cilvēkiem jāzina robežas. Un jābūt izpratnei, bet tā kā saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi...
svētdiena, 2012. gada 7. oktobris
sestdiena, 2012. gada 6. oktobris
ceturtdiena, 2012. gada 4. oktobris
Manas dienas, sevišķi rīti paliek ar katru dienu interesantāki. Vakar sociālajā tīklā pārmiju dažus vardus ar cilvēciņu, kuru 2 gadus neesmu satikusi. Labticība cilvēkiem! Tas ir tas, kas mūs vieno. Uzticamies un mūs pamatīgi piečakarē.
Kādu brīdi man bija problēma ar iejušanos jaunajā darba vietā. Viss slikts un nederīgs- ļoti manā gaumē! Taču tas viss balstās uz emocijām. Tāpēc nolēmu emocijas apslāpēt. Ar ko tas beidzās? Patiesībā ar to, ka ļoti daudz kas ir mainījies! Sāku izprast viena no banālajiem tekstiem jēgu " Ja nevaru maīnīt notikumus, tad mainu attieksmi pret tiem". Es mainu attieksmi pret notikumiem, pret cilvēkiem, lietām (kafija). Tiesa gan- mazāk kaut kam ir nozīmes, vērtība samazinās bez maz vai visam (atskaitot kafiju un manam šī brīža favorītam- skaistās koku lapas).
Atklājums, ka iepriecināt var arī sīkumi (kafija ir viens no tiem).
Pēdējo mēnešu laikā esmu sevi pieķērusi pie domas- es nepazīstu pati sevi. Tas ir mazliet līdzīgi, kā tajās reizēs- Sporta klubā un pie Mareka Ainažos. Arī tad, man šķita, ka redzu sevi savādāku.
Šīs brīvdienas gribu savādākas. Skaistas!
Man patīk!
Kādu brīdi man bija problēma ar iejušanos jaunajā darba vietā. Viss slikts un nederīgs- ļoti manā gaumē! Taču tas viss balstās uz emocijām. Tāpēc nolēmu emocijas apslāpēt. Ar ko tas beidzās? Patiesībā ar to, ka ļoti daudz kas ir mainījies! Sāku izprast viena no banālajiem tekstiem jēgu " Ja nevaru maīnīt notikumus, tad mainu attieksmi pret tiem". Es mainu attieksmi pret notikumiem, pret cilvēkiem, lietām (kafija). Tiesa gan- mazāk kaut kam ir nozīmes, vērtība samazinās bez maz vai visam (atskaitot kafiju un manam šī brīža favorītam- skaistās koku lapas).
Atklājums, ka iepriecināt var arī sīkumi (kafija ir viens no tiem).
Pēdējo mēnešu laikā esmu sevi pieķērusi pie domas- es nepazīstu pati sevi. Tas ir mazliet līdzīgi, kā tajās reizēs- Sporta klubā un pie Mareka Ainažos. Arī tad, man šķita, ka redzu sevi savādāku.
Šīs brīvdienas gribu savādākas. Skaistas!
Man patīk!
Abonēt:
Ziņas (Atom)