Viss sākās ar to, ka nevarēju no rīta pamosties. Modinātājs no 7iem troksni taisīja, bet es jau pacietīga.. Beidzot 8:45 mammīte ienāca istabā un pajautāja, vai gadījumā uz skolu nav jādodas. Paskatījos pulkstenī un atbildēju: "Protams, māmiņ, bet uz sporta klubu arī varu paspēt" izvēlos no gultas un tiešām... neaizgāju uz apdrošināšanas tiesībām, taču kārtīgi "izballējos" fitnesa nodarbībā. Pēc tam priecīga devos mājās, lai somas samainītu. Un kā gadījās kā nē- man pēc 14 minūtēm trolejbuss. Skrēju!!! cauri parkam! Taču kā vienmēr paspēju, lai gan tiešām likās, ka visu nokavēšu!
Pēc pirmās lekcijas atkal devos prom, taču visus darbiņus izdarīju... sen tik ātri nebiju rakstījusi kontroldarbu. Devos uz Latvijas Universitāti klausīties promocijas darba aizstāvēšanu. Ja godīgi- ko tādu pat iedomāties nevarēju.. Tās atbildes.. argumentācija...zināšanas..
Lai nu kā... manas pēdējās pašcieņas paliekas ir sagrautas!! Taču tas bija interesanti... 5 gadu laikā es šaubos, ka man izdosies tādu informācija apjomu apgūt, bet es vienmēr varu pamēģināt :)p.s. cepumiņi ar šokolādes gabaliņiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru