Šoreiz esmu mazliet pārcentusies. Ar savu egoismu, ar necieņu pret sevi. Un savā ziņā arī ar necieņu pret viņu.
Tāpēc 5os no rīta sēžu gultā un raudu. Nevaru pat nevienu vainot, jo par visu šajā dzīvē ir jāmaksā. Varbūt karma pie vainas..
Es viņu sāpināju, kā rezultātā tagad sāp man. Vajadzēja to paredzēt, bet, lai es kādreiz smadzenes izmantotu, kad runa ir par attiecību veidošanu..Biju maita..
Neesmu īsti pārliecināta, ka varēšu viņu izmest tā pat kā to darīju ar pārējiem , kuriem nebiju īsti pa prātam, jo viņš ir mans mīļākais draugs :(
It kā ar to būtu par maz, zem mana loga uz bruģa guļ beigts kaķītis :(
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru