Šodien bija perfekts pierādījums tam, ka nevajag nodedzināt visus tiltus aiz sevis. Cilvēki noder.
Tā arī neesmu sapratusi- vai cilvēki man ātri piedod, vai vienkārši neņem vērā manus izgājienus.
Lai nu kā- ir labi, ka tā notiek, jo šodien gandrīz sabruku. Principā bez iemesla, bet kā jau zināms, pēdējā laikā kaut kas notiek. Esmu kļuvusi emocionālāka un uzticības jautājums ir aktuāls. Tā ir mana problēma- es nevienam nespētu uzticēties līdz galam, tāpēc ir LAIKS. Bezizmēra termins. Relatīvs jēdziens. Un labi, ka ir jautājumi. Jo ar jautājumiem var daudz ko saprast. Un labi, ka es neesmu vienīgā, kura to zina. Un labi, ka ir kāds, kurš manos vājuma brīžos atgādina cik spēcīga personība patiesībā esmu. Un tāpēc iesitu sienā nagliņu un beidzot atradu trio bildei vietu ;)
Ir labi nenodedzināt tiltus pavisam aiz sevis.. Vismaz laipu atstāt..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru