šodien un vakar man tiešām bija slikta sajūta par kaut ko. Tad es kaut ko uzzināju un mana sliktā sajūta kā nebijusi. Es neuzzināju neko labu. Tie kas zina mani, laikam saprastu, ko es teiktu ar "sliktu un smieklīgu".
Jā, es neesmu labs cilvēks! Es priecājos par citu "nelaimēm". Protams, līdz zināmai robežai un ne par visiem, taču ir atsevišķi indivīdi, par kuru izgājieniem ir vērts pasmieties.
Lai nu kā. šodien vakarā nelielās pastaigas laikā sanāca daudz ko padomāt. Gan par saviem nedarbiem, gan darbiem. Ģirts reiz teica, ka viņam patīk būt labākajam. Man ir līdzīgi. Man patīk zināt, ieteicams vairāk kā citiem. Varbūt tagad beidzot saprotu, kāpēc agrāk nemaukojos un nedarīju tamlīdzīgas blēņas. Jā, protams, nav jau tā, ka es būtu svētā, taču par maniem grēkiem reti kurš varētu runāt, jo man nodrošinājums pret katru, kurš kaut ko zina :)
Taisnība ir.. Cilvēki nemainās. Apstākļi varbūt, bet ne cilvēki! Es arī ne. Man vēl joprojām ienaidnieki ir vairāk kā citās valstīs iedzīvotāji. Un man ir fantastiski labi draugi/draudzenes, kuri pat zinot manu raksturu, neatkāpjas no manis. Un, protams, man ir Kitty! Tam vajadzētu izteikt daudz.
Apmeklējot, dažas vietas var daudz ko iemācīties. Un iemācīties man patīk :)
Pastaigas laikā man sasodīti sagribējās būt pie jūras. Vēl tizlāk palika, kad garām pabrauca 24. autobuss.
Nebūtu slikti dabūt māju pie jūras un šobrīd arī statoil gribētu blakus. Vēlāk man statoil tik ļoti nevajadzēs.
Par atkāpšanos.. Jā es atkāpos.Nē, nevis tāpēc, ka man nebūtu spēka, kā mana krustmāte saka- panākt, ka mironis kapā otrādi apgriežas, bet šoreiz ir sajūta , ka es ar sienu runāju. Var jau būt, ka tā tikai es esmu audzināta, ka nav tāds nevaru un , ka par vēlu nemēdz būt..
Varbūt tās pastaigas man nenāk par labu.. Un varbūt arī latte kaut ko ietekmē, taču kopumā esmu gandarīta par sevi. Jo man sanāk. Es zinu. Man izdodas. Es māku. Es saprotu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru