Ar ko atšķiras skaudība no greizsirdības? Un kā tas iespējams, ka daži to pamana un daži ne?
Vai es to pamanu tāpēc, ka esmu paranoitiķe un ticu sazvērestības teorijām?
Un kāda var būt greizsirdība? Vai tikai starp puisi un meiteni?
Un skaudība? Vai tā tiešām ir tikai tik lielā mērā, kad runa ir par mērīšanos ar krāniņiem?
Vai man vienīgai ir tendence pamanīt kaut ko vājprātā dīvainu, saklausīt to, kam citi nepievērš uzmanību?
Jā, es ienīstu cilvēkus! Ne visus, bet ir daži, kuru dēļ būtu vērts iegādāties lāpstu.
dažreiz tikai nesaprotu- tāda ir cilvēku patiesā daba vai tēlo , lai tikai kaut ko panāktu?
Ja tēlo, tad jāiemāca to nedarīt, ja tāda it patiesā daba.. nu.. abortam tā pat par vēlu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru