Patiesībā nekas nebija. Viss bija tikai manas iedomas. Tikai sapratu par vēlu!
Tā jau ir klausīt citus nav mana stiprā puse!
Mana otrā pārdoma šodien..
PATIESĪBĀ tā nav pārdoma, bet gan patiesība, kuru nezināma (zināma gan, bet nu lai jau) iemesla dēļ kategoriski noliedz.
šķiet, ka iepriekš to jau esmu rakstījusi, bet Repetitio est mater studiorum, jo izskatās, ka ir ĻOOOTI daudz tādi, kuri to nesaprot. Vai arī saprot, taču turpina tā rīkoties. Vai man būtu tiesības viņus saukt par ļauniem? Patiesībā man tas šķiet bērnišķīgi "Zinu, ka tas nav labi, bet man tā patīk"
Vīriešus nepazīstu, bet par sievietēm. šoreiz bez piemēriem- Nav tā, ka sievietes būtu sajūsmā par faktu, ka puisis ar viņu tiekas seksa dēļ, vai tikai kādas izklaides dēļ! Mēs visas gribas sev prinčus blakus! Un ja nu tomēr kāda apgalvo, ka "viss kārtībā, varam turpināt tā pat tikties.." Mele! Viņa to dara ar nolūku un cerību, ka varbūt vienreiz viņš padosies un būs viņai kas vairāk, kā tikai instinktu un vajadzību apmierināšanai. Jo gudrajās grāmatās un bābu žurnālos mums par to ir saskalotas smadzenes!
Šoreiz to pat nestāstu no savas pieredzes. No citu- sliktās pieredzes! Jo es taču sev apsolīju (Nekad Nevienam Neko Nesolu), ka ar mani tā nebūs!
PATIESĪBĀ nebiju domāju, ka arī kaut ko izdarīšu tā, kā man neder! Laikam iemaņas ir zudušas.
Uz šīs pozitīvās nots, šonakt pārtraukšu savu domu lidojumu un nodošos savas nākotnes uzlabošanai :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru